Kā noprotu, jūsu jaunākā pētījuma rezultāti nav iepriecinoši, parāda negatīvas tendences?
Pētījums parādīja, ka [labējo ekstrēmistu] atbalstītāji ir kā apmāti ar imigrāciju, islāma ekstrēmismu un noziedzību pretstatā ekonomikas problēmām, kas visvairāk satrauc vidējo eiropieti. Varētu teikt, ka tendences ir satraucošas, jo šīs ekstrēmistiski noskaņotās grupas pieņem arvien ksenofobiskākus uzskatus, un atbalsts tām pieaug.
Kādi tam ir iemesli?
Sociālajās zinātnēs ir grūti kaut ko pateikt pilnīgi droši. Bet iemesli varētu būt vairāki, piemēram, lielā imigrācija Eiropā. Turklāt, piemēram, Lielbritānijā un Skandināvijā, mediji radikāļu grupējumiem ir pievērsuši neproporcionāli daudz uzmanības.
Kā iemesli, kādēļ cilvēki pauž atbalstu šādām grupām, absolūtajā vairākumā gadījumu tiek minēta tieši savas kultūras un nacionālās identitātes aizstāvība. Mūsdienu globālajā pasaulē cilvēkiem var šķist, ka viņu nacionālā kultūra sāk brukt, viņiem šķiet, ka pārmaiņas ir pārāk straujas, kas rada apdraudējuma sajūtu. Arī ekonomiskais klimats ir faktors. Tātad iemeslu ir daudz.
Pētījuma kopsavilkumā rakstīts, ka labā spārna populistu partijas esot ieguvušas nopietnu politisko svaru 12 ES valstu parlamentos, arī Latvijā. Tādēļ jājautā, kurās valstīs šis pētījums tika īstenots?
Principā Rietumeiropā. Tomēr mēs esam pētījuši arī situāciju Austrumeiropā, piemēram, Ungārijā, un pašlaik noris pētījumi par vairākām citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
Tomēr daudzviet Austrumeiropā spriedzi nerada imigrācija, bet jau pastāvošā etniskā dažādība. Vai austrumeiropiešiem arī būtu jāsatraucas par labējā ekstrēmisma pieaugumu?
Grūti teikt, jo pētījumi vēl nav pabeigti. Bet no tā, ko esmu dzirdējis, varētu teikt, ka jā. Grūti spekulēt par iemesliem, bet cēloņi varētu būt līdzīgi, piemēram, globalizācijas radītā nemiera sajūta, kad cilvēki jūt, ka notikumi ASV nekustamo īpašumu tirgū var ietekmēt visas pasaules ekonomiku. Turklāt internets ir radījis ļoti parocīgu vidi dažnedažādu, arī labējo ekstrēmistu, grupu pašorganizācijai.
Kā es kā vēlētājs varu būt drošs, ka nenobalsošu par ekstrēmistiem? Kādas teorētiskā līmenī ir šādu partiju pazīmes?
Īstenībā pētījumā mēs izvairījāmies no termina «labējie ekstrēmisti» tieši tā iemesla dēļ, ka ārpus pretimigrantu nostājas un uzsvēruma, ka nacionālā kultūra ir apdraudēta un jāaizstāv, šīs partijas bieži vien neatbilst labējā ekstrēmisma definīcijām, piemēram, to ekonomiskās programmas atbalsta sociāldemokrātiskās labklājības valsts veidošanu.
Turklāt vairāki piemēri rāda, ka, nokļūstot pie varas, šīs partijas neizbēgami apvalda savu retoriku, kļūst mērenākas, jo, kā jau jebkuram politiķim, tām ir jāpiekrīt kompromisiem.
Etniskās minoritātes pārstāvji arī var būt ekstrēmisti?
Neredzu, kādēļ ne. Jebkura grupa taču var organizēt kustību vai partiju un paust savus uzskatus.