Kā Dienai skaidro izglītības un zinātnes ministres padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš, šis būs instruments, kā kaut kādā veidā ietekmēt augstskolās notiekošo. Respektīvi, par kaut ko dot naudu vairāk un par kaut ko ņemt nost. Izveidotais mehānisms arī spiedīs augstskolas iekšēji sakārtoties. Lielākās izmaiņas gan gaidāmas turpmākajos gados, savukārt šogad augstskolām tiks sadalīts papildu finansējums 5,5 miljonu eiro apmērā, izvērtējot iepriekš sasniegtos rezultātus.
Pirmais solis
Kopumā arī augstākās izglītības nozare jauno modeli vērtē pozitīvi. Kā Dienai norādīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, izmaiņas nesīs pozitīvu efektu, pirmām kārtām jau izmantojot papildus piešķirtos 5,5 miljonus eiro. Vienlaikus gan tas ir tikai pirmais solis no daudziem, lai šīs pārmaiņas īstenotu.
Pozitīvi izsakās arī Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš Dienai atzīmē, ka jaunais modelis liks augstskolām sarosīties, gan domājot par studiju un akadēmiskā personāla kvalitāti, gan ārvalstu studentu piesaisti un par to, kā vairāk sasaistīt studijas ar zinātni. Tas arī veicinās veselīgu konkurenci. Tās augstskolas, kurām būs labāki rezultāti, arī saņems lielāku finansējumu. Citiem savukārt būs iespēja pacensties nākamajos gados, atzīmē A. Barševskis. Viņš gan pieļauj, ka kaut kādā ziņā būs arī zaudētāji, piemēram, kādas no reģionālajām augstskolām, nespējot cīnīties par papildu finansējumu, ko piešķir par sasniegumiem, bet tajā pašā laikā tā ir laba viela pārdomām, ka daudz lielāks akcents ir jāliek uz pētniecību.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātē Dienai norāda, ka jaunā modeļa efektivitāti varēs novērtēt tad, kad būs sākusies tā ieviešana. Augstskola gan prognozē, ka universitātes kopējais finansējums varētu palielināties, taču pagaidām kritēriji augstskolu rezultātu izvērtēšanai nav precīzi definēti, un, kamēr tie nav zināmi, nevar arī konkrēti spriest par budžeta pieauguma apjomu.
Budžeta vietu mazāk
Lai gan, pēc ministrijā sacītā, modeļa ieviestās izmaiņas paši studenti, visticamāk, tuvākajos gados nejutīs, pēc gada varētu ievērojami mainīties budžeta vietu skaits. Patlaban gan tiekot pieļauts variants atrast papildu finansējumu, lai varētu apmaksāt visas apmēram 30 000 budžeta vietu, bet pēc K. Bērziņa sacītā noprotams, ka reālāks variants tomēr ir budžeta vietu samazinājums. Kā skaidro speciālists, krīzes laikā tika secināts, ka nav iespējams vairs augstskolām par vienu studentu samaksāt kā līdz šim. Ministrija vienas studiju vietas bāzes finansējumu samazināja no 1800 eiro līdz 1300. «Valsts izdarīja viltīgi, pasakot, ka jāsagatavo tikpat studentu, cik iepriekš, bet mēs jums maksāsim par 30% mazāk. Bet tas nesanāca. Tagad ar jauno modeli gribam būt godīgi. Mēs atkal sakām, jā, studiju vietas maksā nevis 1300, bet 1800 eiro, un godīgi atzīstam, ka par šo naudu nevaram nopirkt 30 000, bet par šo naudu varam nopirkt 15 000 studentu. Augstskolas nesaņems mazāk naudas, mēs pasakām, ka tik daudz budžeta vietu nevar būt,» stāsta K. Bērziņš. Reāli tas nozīmē mazāk budžeta vietu, bet tajā pašā laikā no augstskolām prasīt varēs augstāku kvalitāti. Patlaban gan viss šis ir sarunu līmenī, bet jau šobrīd skaidrs, ka šogad izmaiņas budžeta vietu sadalījumā netiks veiktas - tas varētu attiekties uz 2016./2017. studiju gadu. Ministrijā gan atzīmē, ka tas būs augstskolas lēmums, izvērtējot saņemamo finansējumu.
Pret šādu ideju gan iebilst J. Vētra, norādot, ka nebūtu reāli to īstenot. Tāpēc nevajadzētu arī to izskatīt. Viņš skaidroja, ka budžeta vietās ir konkrēti studenti un vienā brīdī pateikt, ka viņiem jāsāk maksāt, nav pieņemami un praktiski nav iespējams. Savukārt, ja tas attiektos tikai uz jaunajiem studētgribētājiem, teorētiski šāda iespēja pastāvētu, bet stratēģiskais virziens ir pilnīgi cits - nodrošināt pēc iespējas lielāku skaitu budžeta vietu.
Tikmēr A. Barševskis, lai gan nevarēja runāt rektoru padomes vārdā un pauda savu personisko viedokli, atzīmēja, ka viņš pret šādu ideju nav kategorisks, taču liela daļa augstskolu pret to iebildīs. Un iebildīs tikai tāpēc, ka kopumā studentu maksātspēja nav laba, ko īpaši izjūt reģionos. Savukārt, izvērtējot reālo situāciju, redzams, ka ir jomas, kurās budžeta vietas šobrīd neaizpildās. Viņš gan vairāk sliektos atbalstīt ideju, kas pagaidām izskanējusi vienīgi kuluāros - ministrija ar augstskolu slēdz līgumus par sagatavojamo speciālistu skaitu, savukārt budžeta vietas pēc programmām sadala pašas augstskolas.