Īsi sakot, tā paredz ievērojami elastīgākus sodus un skaidrākus noteikumus to piemērošanā. No vienas puses, elastīgie sodi ir pozitīvs moments, kas ļaus variēt, izvērtējot katru atsevišķo nodarījumu. Arī sprieduma pamatojumu varēs uzrakstīt loģiskāku un saprotamāku. No otras puses, tas sarežģīs tiesnešu darbu, jo, ja lietā ir vairāki noziedzīgi nodarījumi, paplašināsies rezolutīvā daļa.
Ar reformu samazināsim sodus par mantiskiem noziegumiem, bet atstāsim ļoti bargus par dzimumnoziegumiem, slepkavībām. Izklausās jau labi, bet gan esošais, gan bijušais ģenerālprokurors ir skarbi izteikušies par likumsargu prasmēm finanšu noziegumu izmeklēšanā...
Mums nav un nevar būt tādu universālu cilvēku, kas pārzinātu pilnīgi visu. Šādu nodarījumi pēc būtības ir diezgan sarežģīti. Pārmetumi, cik es saprotu, ir tajās lietās, kur pirms tiesas tiek panāktas vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Kādam var šķist, ka tiek piemērots neadekvāts sods, bet ir jāpaskatās drusciņ plašāk. Nu labi, nebūs vienošanās, tad trīs gadus tiesāsies, kas maksā naudu. Beigās kāds tad ieguvums? Protams, ja sods tik tiešām ir acīmredzami neadekvāts, ir jāreaģē.
Tā bieži gadās?
Neteiksim, ka bieži, bet ir.
Arguments, kas izskanēja, kad parādījās ziņas par reformu, ir, ka vidējais cietumsodu ilgums mums ir trīsreiz garāks kā Eiropā. Mēdz būt tā, ka cilvēkam nākas piemērot bargāku sodu nekā vajadzētu?
Redzat mums līdzšinējās sankcijas bija visai smagas un nebija iespējams īpaši variēt. Ja ir noteikts, ka no pieciem līdz 15 gadiem, un nav atbildību mīkstinošo apstākļu, tad nekādu citu sodu vai mazāku cietumsodu nevarēja noteikt. Tad ir tikai divi varianti - vai nu reāla brīvības atņemšana, vai nosacīts cietumsods. Un nosacīts sods līdz šim ir bijis tikai tāds aizrādījums, jo reāli neko šis cilvēks neizcieš. Bet tagad paredzēts, ka pie nosacīta soda varēs piemērot papildsodu - piespiedu darbu, kas nozīmē, ka viņš nebūs tikai nosacīti notiesāts, būs arī reāli jāpastrādā sabiedrības labā.
Bet šobrīd var sanākt, ka tiesnesim jāizvēlas, vai iesēdināt cilvēku uz ilgāku laiku nekā vajag, vai arī tikai pakratīt ar pirkstu?
Līdz šim brīdim, jā, tādi gadījumi var būt.
Kad pats nonākat šādā situācijā, to stipri pārdzīvojat?
Te ir problēma. Iekšēji liekas, ka nevajadzētu tam cilvēkam ilgstoši atrasties brīvības atņemšanas vietā, bet likums variēt neļauj, un likumu pārkāpt nevar. Soda noteikšana nav malkas skaldīšana, bet gan sarežģīts un arī emocionāls domāšanas process. Nākas padomāt ne tikai darba laikā, bet arī ārpus tā, pat pa naktīm.
Bet, tā populistiski sakot, neiznāk, ka pēc reformas finanšu noziegumus valsts ne tikai nemācēs izmeklēt, bet, pat ja tas izdosies, tāpat būs jāpiespriež maigi sodi?
Nē, tā nevar teikt. Gan mācēs, gan varēs, tikai cik tas ilgu laiku prasīs. Man šķiet, nav jādod cerības tām personām, kas šos nodarījumus izdara, ka viņas izspruks sveikā.
Cik bieži AT nonāk klasiskie «naudas atmazgātāji»?
Pēdējā laikā palielinās šis skaits, tā pašlaik ir mūsu aktualitāte. Šeit vēl ir problēma, ka prokuroriem pašiem nav vienota viedokļa par to, kurš Krimināllikuma pants jāpiemēro līdzīgās situācijās. Piemēram, Vidzemē līdzīgu gadījumu kvalificē tā, bet Kurzemē citādi. Tas izraisa neizpratni, jo tiesai jau jāizskata tā apsūdzība, ko cēlis prokurors. Līdz ar to līdzīgos gadījumos var būt gan attaisnojošs, gan notiesājošs spriedums.
Līdz jums šādas lietas nonāk tāpēc, ka tās tagad vairāk pārsūdz vai arī vairāk atklāj?
Gan izdara, gan atklāj, gan pārsūdz.
Viena no valsts lielajām iniciatīvām šajā jomā ir sākumdeklarēšanās. Vai tas, ka cilvēki būs nodeklarējušies atvieglos šādu lietu iztiesāšanu? Jo tad jau būs skaidri redzams - viņš ir deklarējis tik, bet tērējis tik, kaut kas nav kārtībā...
Nē, tiešā veidā to nevar saistīt. Deklarēšanās ir ļoti stipri novēlota un nekādu īpašu rezultātu tas nevarētu dot. Tie, kas pratīs, izvairīsies no sākumdeklarēšanās, kā jau tas parasti ir.
Kā ir ar kibernoziegumiem - tādus izskatāt bieži?
Ļoti reti. Ja, piemēram, tā saucamā Neo lieta nonāks līdz tiesai, tad jau mēs arī teiksim savu viedokli. Pagaidām, protams, neko par to komentēt nevaru.
Nesen bija vairāki gadījumi, kad AT pilnībā attaisnoja cilvēkus, kurus pirmās instances tiesas bija notiesājušas ar ļoti bargiem cietumsodiem...
Pati par sevi attaisnošana nekas ārkārtējs nav. Priekš tam jau ir gan izmeklēšana, gan iztiesāšana, pie tam trijās instancēs. Protams, ja apsūdzība ir par sevišķi smagu noziegumu un persona tiek attaisnota, tad tas jau ir nopietns gadījums. Tad jāskatās, kur ir kļūdas, kāpēc tas ir noticis, jo tas cilvēka dzīvi ietekmē ļoti nopietni.
Cik kvalitatīvi spriedumi nāk pie jums? Var sanākt, ka esat kā skolotājs, kurš par kļūdām ar lineālu sit pa pirkstiem zemāko instanču tiesnešiem?
Kļūdas bija, ir un būs. Tās var būt nezināšanas, paviršības kļūdas, tas var būt arī citāds viedoklis likuma interpretēšanā. Citāds viedoklis nav nekas peļams, nezināšanu var ārstēt ar mācīšanos, bet paviršība ir daudz nopietnāka lieta, tur jāskatās vai vainīgie nav jāsauc pie atbildības.
Attiecībā uz spriedumiem un vispār procesuāliem dokumentiem mēs pēdējā laikā pievēršam uzmanību vienam ļoti acīs krītošam momentam - latviešu valodas un gramatikas zināšanu trūkumam. Lasot to, kas dokumentos uzrakstīts, reizēm ir diezgan neērti. Uz to mēs vēršam uzmanību gan Tiesnešu mācību centrā, gan akcentējām to vienā no pēdējiem Senāta lēmumiem.
Pat lēmumā nācās aizrādīt prokuroram, tiesnesim par komatiem un valodas stilu?
Cik tad ilgi mēs varam tā ne īsti saprast, kas uzrakstīts? Uzrakstīts viens, bet pēc tam saka - es jau ar to domāju ko citu! Domāt var daudz ko, bet visi lasa to, kas ir uzrakstīts!
Tagad valsts grib pāriet uz tīrajām trim tiesu instancēm. Teicāt, ka tiesnesim spriedumu pieņemšana ir ļoti smags process. Samazinot instanču skaitu, neradīsies papildus slodze? Tiesneši nesalūzīs?
Šī pāreja nozīmē, ka AT tiek likvidēta tiesu palāta kā apelācijas instance. Tās funkcijas pārņem apgabaltiesa, savukārt tā atsakās no pirmās instances funkcijām. Līdz ar to visas lietas sākotnēji izskata rajona tiesa. Man, godīgi sakot, nav bažu, ka rajona tiesu tiesneši nevarēs tikt galā. Problēma varētu būt tādā emocionālā momentā - kas tālāk notiks ar AT tiesu palātu tiesnešiem? Vai visi pāries uz kasācijas instanci, jeb arī visiem nebūs iespējams pāriet?
Neparādīsies jauni zvērināti advokāti, kas gadiem ilgi strādājuši AT un visus prokurorus māk nolikt pie vietas?
Nē, es nedomāju, ka, ja kāds ir pastrādājis AT, tas būs uzreiz galvas tiesu pārāks par citiem. Galvenais rādītājs ir tas, cik pats esi spējīgs mācīties.
Nesen Satversmes tiesā bija kārtējā tiesnešu algu lieta, bet jūs bijāt viens no retajiem Latvijas tiesnešiem, kuru uzvārdi nebija lasāmi starp prasības iesniedzējiem. Kādēļ?
Jebkurš pieteikums ir jāiesniedz īstajā laikā, un manā skatījumā nebija īstais laiks atkal aktualizēt šo jautājumu. Bija bažas, ka sabiedrība to nesapratīs, un tā arī notika. Pieteikumā nebija runa par to, ka algas ir pārāk mazas, bet par veidu kā tās tika noteiktas. Vai algas šobrīd ir adekvātas? Man šķiet, ir maz tādu cilvēku, kuri pateiks, ka saņem pietiekoši, jo jebkurš grib uzlabot savu dzīves līmeni. Īpaši sāpīgi, manuprāt, algas samazinājumu izjūt tie tiesneši, kas, noticot treknajiem gadiem, stājās attiecībās ar bankām, saņēma ļoti lielus kredīts. Bet kredītu ņemšana pats par sevi nav nekas nosodāms.
Vai bankas šos tiesnešus nevarēs ietekmēt?
Tas ir ētikas jautājums un jau tika skaidrots, ka tiesnesim būtu jāatturas skatīt tās lietas, kas saistītas ar bankām, ar kurām viņš ir kredītattiecībās. Bet principā nē, tas nevarētu tiesnešus ietekmēt. Man pašam kredītu nav, un es arī neuzskatu, ka ar tiem būtu jāaizraujas - jādzīvo kā var, nevis kā grib. Līdz ar to es šo jautājumu tik sāpīgi neizjūtu.
Vienmēr, kad valsts sektorā kādam samazina algas, vai nepalielina tik, cik prasīts, izskan runas, ka sāksies darbinieku aizplūšana uz privāto sektoru...
Es tādas bažas nesaskatu, privātais sektors jau arī nav tik stabils, ka algas tur ilgstoši ir ļoti lielas. Aiziešana uz privāto sektoru ir laimes spēle, un laimes meklētāji, protams, vienmēr ir. Lai tad viņiem veicas!
Runājot par apsūdzētajiem piemērotajiem drošības līdzekļiem, ir tādas daudzmiljonu korupcijas lietas, kur aizturētais tiek palaists vaļā ar 50 000 latu drošības naudu. Ja pastāv nopietnas aizdomas, ka viņi ir nozadzis miljonus, tad 50 000 latu tiešām viņu atturēs no bēgšanas?
Šeit ir jāņem vērā, ka drošības līdzeklis nav sods vai izrēķināšanās ar cilvēku pirms sprieduma. Likuma jēga ir tāda, ka drošības naudas apjoms ir jāpietuvina nodarītā kaitējuma apjomam, turklāt jāņem vērā personas iespējas to nomaksāt. Jūsu minētais piemērs tāds neizprotams ir, bet, ja likums ievērots, ko tur var pārmest? Būs pamatotas aizdomas, ka viņš var izvairīties no izmeklēšanas vai tiesas, var grozīt drošības līdzekli atpakaļ uz apcietinājumu.
Runājot par apcietinājumu, vai ir normāli, ja noziedznieks pieķerts vārda tiešā nozīmē bez biksēm, pasēž dažus mēnešus apcietinājumā, bet tad tiek atbrīvots un pazūd nezināmā virzienā? Nesen tā bija Liepājā ar gadījumu, kad četrus puišus pieķēra izvarojot divas meitenes. Tagad trīs no viņiem vairs nav atrodami...
Var būt gadījumi, kad tiešām drošības līdzekļa izvēle ir neveiksmīga, no tā neviens nav pasargāts. Nekas patīkams tas nav, un var izraisīt arī juridiskas sekas attiecībā pret to, kas ir piemērojis šādu drošības līdzekli. Tomēr precīzi var pateikt tikai papētot konkrēto lietu, nevis tā no malas skatoties, jo var būt arī citi apstākļi. No otras puses, ja cilvēks ir bez biksēm, nekur tālu viņš aizskriet nevar un ilgi noslēpties arī nē. Ātrāk vai vēlāk viņš tiks atrasts, un tad cerēt uz drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, būs grūti.
Advokāti saka, ka Latvijā apcietinājums tiek piemērots par daudz, sabiedrībā valda viedoklis, ka par maz. Kā jums šķiet?
Manā skatījumā mums to apcietinājumu varbūt arī par daudz piemēro. Tiesnesis nedrīkst pakļauties arī sabiedrības spiedienam, viņam ir jābūt ārpus visa. Tas arī ir norādīts Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos.
Tad ECT ir tāds bubulis, par ko tiesnesis domā arī vakarā mājās pirms gulētiešanas?
Viņš jau zina, kā lemts līdzīgās lietās, bet tā, ka skaita pātarus pirms gulētiešanas, ka tikai nebūtu sūdzība cilvēktiesību tiesā, tā gluži nav. (smejas) Bet mēs ņemam vērā ECT atziņas un pakāpeniski pilnveidojas mūsu prakse šajos jautājumos. Galvenais jau pamatojumu vajag prasmīgi uzrakstīt, kad pieņem lēmumu, jo ECT skatās tieši uz to. Šajā ziņā soli pa solim ejam uz priekšu, tagad pārmetumi ir mainījušies, lielākoties ir par ilgstošo procesu. Bet vispār, ja runājam par ECT spriedumiem, viņi jau skata lietas, kas šeit ir skatītas līdz pat astoņus, desmit gadus atpakaļ, un tie pārmetumi mums pienāk ar atpakaļejošu datumu, kaut patiesībā viss jau sen ir mainījies.
AT Senāta Krimināllietu departaments vispār vairāk skata īpaši smagu noziegumu lietas, vai arī ir daudz tādu gadījumu, kad cilvēks pārsūdz līdz pēdējam, arī ja viņam nedraud 50 gadi aiz restēm?
Nav izveidots tāds siets, ka līdz Senātam nonāk tikai tāda veida lietas un ne citādas. Visas, kurās ir uzrakstītas kasācijas sūdzības un protesti, nonāk Senātā. Bet! Kriminālprocesa likuma ļoti labs noteikums ir tāds, ka Senātam ir tiesības atteikt pārbaudīt tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā, tas ir neskatīt lietu, ja tajā izteiktie lūgumi nav pamatoti ar Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu. Tā ir vairāk kā puse no visām lietām, ko saņem Krimināllietu departaments. Mēs te esam pieci senatori, statistikas dati ir pieejami, saņemam vairāk kā 700 lietas gadā.
Tātad, pat ja vairāk kā pusi noraidāt, katram paliek ap 60...
Ui, vairāk! Bet tā nav žēlošanās, tā ir tikai fakta konstatēšana. Arī tās lietas, kurās tiek pieņemts lēmums pat atteikumu pārbaudīt tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā, tiek izpētītas, gluži uzreiz prom tās nemetam.
Ko sakāt par lācenes Mades nošaušanu? Līdz tiesai šis gadījums var tikt?
Par to uzzināju, atlidojot no Hāgas, kur trīs dienas biju komandējumā. Braucot no lidostas, tā bija pirmā un galvenā ziņa, ko dzirdēju radio. Visi tagad ir satraukti un tā ir tik nopietna ziņa, ka ilgi par to runās. (smaida) Nezinu par ko tur tiesāties, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem? Ja tā tiks atzīta par cietsirdību juridiskā nozīmē, tad man stipri jāpadomā par to, no kura brīža sākas cietsirdība pret savvaļas dzīvnieku.