Tiesībsargs secinājis, ka valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā MK noteikumu projektā uzskaitītie objekti - Saeimas kompleksa ēkas - tiek kļūdaini definēti kā valsts aizsardzības objekti, un to iekļaušana šādu objektu sarakstā ir nelikumīga. «Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek klasificētas kā ekspluatācijas aizsargjoslu veids, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespēju,» norāda tiesībsargs, tādēļ grozījumi neatbilst Aizsargjoslu likumā noteikto mērķu sasniegšanai.
Otrs tiesībsarga arguments - ar šiem grozījumiem valsts faktiski noteiktu ierobežojumu uzskatu paušanas un pulcēšanās brīvībai, ko nevarēs uzskatīt par samērīgu ar sasniedzamo mērķi: aizsargāt demokrātiskas valsts iekārtu un sabiedrības drošību. «Liedzot sabiedrības daļai paust kolektīvo viedokli pie Saeimas un tai pieskaitāmām ēkām par valstī svarīgiem jautājumiem, var tikt būtiski aizskarti demokrātiskas valsts pamatprincipi,» brīdina R.Apsītis.
Iepriekš AM valsts sekretārs Jānis Sārts Dienai apgalvoja, ka «ārēji faktori un ietekmes», nevis piketētāji ir galvenais, no kā AM vēlas pasargāt parlamentu. Savukārt Saeimas kancelejas direktors Māris Steins, kurš deva saskaņojumu noteikumiem, skaidro: galvenais, lai netiktu traucēts Saeimas darbs, turklāt piketētājus deputāti varēs redzēt arī netālajā skvērā.