Viņš ir pārliecināts, ka tiesnešu attieksme pret šo principu «veidojas subjektīvi tiešā atkarībā no viņu nesamērīgā banku kredītu sloga». Paši tiesneši gan šādiem apgalvojumiem kategoriski nepiekrīt. Premjers Valdis Dombrovskis (_Vienotība_) tiesnešu prasības pēc vēl lielāka algu pielikuma, nekā to paredz iekļaušana vienotajā sistēmā, nosaucis par «nedaudz atrautām no realitātes».
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē atrodamās valsts amatpersonu deklarācijas, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim šā gada sākumā bijušas 243 388 eiro lielas parādsaistības (ap Ls 171 000). Diena jau ir rakstījusi, ka viņa ikmēneša kredītmaksājums ir līdz Ls 1000. Saskaņā ar viņa deklarāciju 2009. gadā G.Kūtra vidējā mēnešalga par darbu tiesā, pieņemot, ka viņam nav piešķirti nekādi nodokļu atvieglojumi, neto bijusi aptuveni 1990 lati.
Dz. Rasnačs norāda - ja tiesneši nesaņems prasīto algas pielikumu, daudzi netiks galā ar parādiem bez to restrukturizācijas. «Man šķiet, ka tiesnesim, kas ir šādā kredītu verdzībā, būtu jāatturas no spriešanas par šo jautājumu,» viņš uzsver. G. Kūtris, kurš arī Tieslietu padomes sēdē asi iebilda pret tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā, kas nozīmētu lēnāku tiesnešu algu pieaugumu, gan politiķa viedoklim nepiekrīt: «Kam vairāk interesē nauda, tas arī par naudu runā, bet te runa ir par principiem.» Viņš uzsver, ka nedrīkstot tik vienkārši mainīt tiesnešu algu aprēķināšanas sistēmu. «Tiklīdz to piesaista ierēdnim, kura alga ir atkarīga no izpildvaras vai politiska lēmuma, tiesnešiem katru gadu ir jāiet pie valdības lūgt sev algas. Kā tad, piemēram, ST, sevišķi ap budžeta pieņemšanas laiku, varēs lemt par Saeimas pieņemtajiem likumiem? Un kāpēc deputātu algas piesaista vidējai algai valstī, bet tiesnešu algas, kuras tai piesaistītas jau kopš 2002. gada, pēkšņi grib piesiet pie fiksētas likmes?» viņš vaicā.
Līdzīgi domā ST tiesnese Vineta Muižniece (viņas parādsaistības - 110 729 eiro jeb Ls 78 000): «Man šķiet, ka šādus argumentus var izmantot tad, ja nav citu - tiesisku - argumentu. Ceru, ka arī politiķi pievērsīsies konstruktīvam dialogam. Nevis konkrētiem cilvēkiem, bet principiem - tam, kā iztulkojama Satversme.» Viņa uzskata, ka tiesnešus nevajadzētu iekļaut vienotajā atalgojumu sistēmā, jo pastāvošā jau strādājot labi. Ja pašreizējā sistēma paliktu spēkā, sākot no 2011. gada ST tiesneses mēnešalga, pēc Dienas aprēķiniem, būtu aptuveni 4300 lati. Bet, ja tiesneši tiktu iekļauti vienotajā atalgojumu sistēmā, viņa saņemtu Ls 2430 mēnesī. ST tiesnese Aija Branta neuzskata, ka vienotā atalgojumu sistēma būtu kas slikts, nepareizs esot tikai plāns piesaistīt tiesnešu algas ierēdņu algām: «Nezinu, kāpēc ir izveidojies viedoklis, ka ST taisa spriedumus par tiesnešu algām tāpēc, ka tās ietekmē mūs pašus.»
Dz. Rasnačs norādīja, ka tie tiesneši, kam nav tik lielu kredītsaistību, pret plānoto algu pielikuma apjomu īpaši neiebilstot. «Domāju, ka debates sabiedrības spiediena dēļ varētu pāriet uz to, ka tiesneši vairs neprasa tik lielu algas pielikumu, bet sava atalgojuma noteikšanu ārpus vienotās atalgojumu sistēmas, kas būtu daudz pieņemamāk,» prātoja deputāts. To netieši apstiprināja arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, kuras amatpersonas deklarācijā parādsaistības nav norādītas. «Esmu baltais zvirbulis. Es ne piekrītu, ne nepiekrītu,» viņa teica. Uz jautājumu, vai tiesnešu asā cīņa pret iekļaušanu sistēmā nevarētu būt saistīta ar parādiem, viņa atbildēja apstiprinoši: «Toreiz valsts bija tā solījusi, tāpēc arī ņēma lielos kredītus. Man tā nav liela sāpe, tāpēc arī tam tik ļoti nesekoju līdzi.»