Aizvadīsi astoto pasaules čempionātu pēc kārtas. Vai esi aizdomājies par to, ka izlasē esi jau veterāna statusā?
Tā jau laikam ir, ka aiz Edžus (Masaļska - aut.) būšu nākamais vecākais. Ja man jautā par sajūtām, tad vecs nejūtos. Spēka pietiek, un īstenībā jūtos daudz labāk nekā citus gadus, jo man šī sezona nebija gara. Ir vēlēšanās vēl uzspēlēt.
Tas nozīmē, ka nespēlēšana līdz 3. decembrim, kad parakstīji līgumu ar Prāgas klubu Lev, valstsvienības kontekstā izrādījusies ieguvums…
Jā, bet jāņem vērā, ka līdz līguma parakstīšanai es ieguldīju ļoti lielu darbu. Trenējos piecas reizes nedēļā un izdarīju vairāk nekā tad, ja es būtu bijis komandā.
Tajā laikā ieguldīji arī prāvu naudas summu, jo pašam hokeja skolas Rīga hallē taču vajadzēja maksāt par ledus īri! Iesākumā darbojies kopā ar Sandi Ozoliņu, bet beigās biji palicis viens pats?
Ledus treniņi sagatavošanās posmā bija kā saldais ēdiens. Milzīgs apjoms tika paveikts uz zemes. Iesākumā bija daudz spēlētāju bez līgumiem. Tad kopīgi īrējām ledu gan hokeja skolā Rīga, gan Volvo hallē. Runājot par finansēm, man pretī panāca hokeja skolas Rīga vadītāji, jo beigās uz ledus bijām divatā ar treneri Eduardu Rābi. Vēl Juris Ozols (ilggadējais Liepājas metalurga spēlētājs - aut.) iesaistījās ledus nodarbībās, lai man nebūtu garlaicīgi.
Ko viens pats ledus treniņos varēji darīt?
Nebija iespējas izspēlēt kombinācijas pieci uz četri, bet metienus, piemēram, varēju izdarīt desmit reižu vairāk nekā komandas treniņā. Dažreiz atnāca uz ledus kāds no jaunajiem vārtsargiem. Ļoti daudz bija slidošanas vingrinājumu.
Labu slidojumu, šķiet, savulaik palīdzēja iegūt arī tēvs, kurš tevi ziemā esot dzenājis pa ezeru...
Tad pastāvēja uzskats - jo vairāk slidosi, jo arī būs labāks rezultāts. Tēvs mani patiešām piespieda daudz slidot. Vasarās no Cēsīm braucām uz Priekuļu biatlona trasi, kur ar skrituļslidām vicoju augšā lejā pa kalniņiem.
Kad sākās skola, katru dienu no Cēsīm brauci uz Rīgu?
Jā, tad gan bija citi laiki un ar mašīnu varēja braukt ātrāk. Pēc mums varēja pieregulēt pulksteni - tieši stunda pagāja ceļā no mājām līdz Rīgas Sporta pilij.
Hokeja aprindās treneris Rābe laikam ir jaunpienācējs…
Aizpagājušajā sezonā viņš strādāja Ņižņekamskā par fiziskās sagatavotības treneri, pēc tam pārcēlās uz Čerepovecas Severstaļ. Drīzumā viņš «uzpeldēs» vēl kaut kur, bet to es neteikšu. Par viņu atsauksmes ir ļoti labas.
Hokeju viņš nav spēlējis?
Viņš ir universāls cilvēks, kurš visu prot darīt un orientējas daudzos sporta veidos. Protams, katram sporta veidam ir savas specifiskas nianses, taču viņš, kā krievi saka, - razbirajetsa visās šajās lietās.
Tad jau arī šovasar acīmredzot turpināsi sadarbību…
Ja atklāti, tad man ar viņu arī patlaban turpinās sadarbība. Jā, ir izlases kopīgie treniņi, bet es ieklausos arī viņa padomos. Skatoties uz priekšu, es ceru, ka nākamsezon man nebūs jāgaida līgums gandrīz līdz Ziemassvētkiem. Rābem arī ir citi darbi. Domāju, ka tuvākajā nākotnē viņam būs darbs vienā no komandām.
Sniegumam pasaules čempionātā ir būtiska nozīme jauna līguma iegūšanai?
Kad sāku spēlēt izlasē, tam bija liela loma. Arī tagad nevar cerēt, ka ar sliktu spēli pēc tam klubi tevi raustīs uz pusēm, tomēr tagad lielāka nozīme ir uzkrātajam CV. Var jau gadīties arī tā, ka trāpies īstajā laikā pareizajā vietā un kāds tevi pamana.
Par pagājušo sezonu laikam esi pateicīgs Normundam Sējējam, kurš kā ģenerālmenedžeris deva iespēju spēlēt Prāgas Lev. Bija arī citi varianti?
Viennozīmīgi Normundam es esmu pateicīgs. Citi varianti? Iespējas braukt uz zemākajām līgām, protams, jau bija, bet tas būtu solis atpakaļ. Pēc tam būtu grūti tikt atpakaļ augstākā līmenī. Nav jau arī garantijas, ka būsi grands zemākajā līgā. Ja tur neveiksies, tad psiholoģiski būs grūti atgūties, un var gadīties tā, ka pēc tam jau ir jāiet meklēt darbs.
Latvijas izlasē treneris Teds Nolans strikti norāda uz lietu kārtību. Pirmajai un otrajai maiņai ir jāmet ripas vārtos, trešā un ceturtā ir tā saucamās enerģijas maiņas. Kā bija Lev?
Prāgā visas maiņas bija puslīdz līdzvērtīgas. Vienīgā atšķirība bija tā, ka trešajā trešdaļā pie līdzvērtīga rezultāta ceturtā maiņa vairs nespēlēja. Nolans lielāko uzsvaru liek uz skaitlisko vairākumu. Tajā laukumā ir pirmā un otrā maiņa, kurā arī jādod rezultāts.
Latvijas izlasē spēlei skaitliskajā vairākumā savulaik bija konkrētas kombinācijas. Piemēram, kad biji maiņā ar Herbertu Vasiļjevu un Aleksandru Ņiživiju, tevi ar piespēli no aizvārtes metiena pozīcijā vārtu priekšā izvirzīja partneri. Vai šīs iestrādes varētu tikt izmantotas arī šāgada pasaules čempionātā jau maiņā kopā ar Jāni Spruktu un Lauri Dārziņu?
Tās bija Znaroka ieteiktās pāris kombinācijas, kuras mēs gadu no gadu atkārtojām, neko jaunu neizdomājot. Bija divi varianti. Ja neizdosies tā, mēģināsim otro variantu. Pa lielo rēķinu nevienam galva īpaši nebija jālauza, jo katrs zināja, ko no kura var gaidīt. Situācijā, kad virknējumi tiek mainīti, ir grūtāk paredzēt, kā partneri rīkosies. Pēc nokļūšanas vienā maiņā ar Jāni un Lauri, mēs savā starpā vairāk izrunājam, ko darīsim. Vēl ir laiks, lai niansītes pieslīpētu.
Nolans arī piedāvā savus skaitliskā vairākuma izspēles variantus?
Nē, viņš uzticas spēlētājiem.
Kā Ziemeļamerikas speciālists viņš skaitliskajā vairākumā nemudina aizsargiem mest no zilās līnijas un uzbrucējiem traucēt vārtsargam redzamību?
Tas ir pats pēdējais variants, kad citi nedarbojas. Vispirms izspēlē sarunātas kombinācijas. Ja tās nedod rezultātu, tad met uz vārtiem un ripu mēģina ar «gaļu» iedabūt vārtos. Liela nozīme jau ir arī pretinieku darbībai. Aktīvai aizsardzībai ir viens uzbrukuma modelis, pasīvai - atkal cits.
Apzinies, ka lielā mērā jūsu maiņas sniegums noteiks, cik veiksmīgs Latvijas izlasei būs 2013. gada pasaules čempionāts?
Protams, ja tev uztic spēli skaitliskajā vairākumā, tad ir jādod rezultāts - citu variantu nav. Mūsdienu hokejā vairākums un mazākums lielā mērā arī noteic spēles rezultātu. Ja metīsim iekšā, viss būs kārtībā.
Bet, ja nemetīsiet, būs sava daļa vainas jāuzņemas zaudējumu gadījumā...
Jā, arī tā var būt.
Kādu spēles stilu mēs šogad redzēsim Latvijas izlases izpildījumā?
Salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiski nekas nemainīsies. Pēdējo nedēļu pastiprināti strādājam pie taktikas, tāpēc varu teikt, ka spēles maniere būs līdzīga kā pērn.
Savulaik Latvijas izlase akcentēja disciplinētu spēli viduszonā. Vai pie Nolana ir uzdevums izdarīt spiedienu jau pretinieku zonā?
Pa galvu pa kaklu katrai ripai pretinieku zonā, protams, nedrīkst pakaļ skriet. Būtībā jau arī ir divi varianti. Spēlējot pret top komandām, jādomā vairāk par aizsardzību. Ja ir iespēja izdarīt spiedienu, tad to garām nevar laist.
Ar stipri atjaunināto sastāvu šogad nebūs grūtāk konkurēt elitē?
Es par tādām lietām necenšos domāt. Ir daudz jaunu čaļu, kuri grib sevi parādīt. Galvenais ir viņus visus salikt pareizajās vietās un lai viņi visi izpildītu treneru norādījumus. Tad arī būs rezultāts.
Par ceturtdaļfinālu būs iespēja pacīnīties?
Nekad jau nebraucam uz čempionātu ar domu, ka tikai paliktu A grupā. Vienmēr gribas tikt pēc iespējas augstāk. Fiziski komanda ir gatava. Lai tikai arī veiksme mums stāvētu līdzās!
Olimpiskajā kvalifikācijā no pieredzējušo spēlētāju vidus tēva lomu uzņēmās Sandis Ozoliņš. Kurš varētu būt ģērbtuvē līderis pasaules čempionātā?
Sandis tik tiešām atrada pareizos vārdus, kurus pateikt komandai. Tik izteikta līdera pašlaik komandā nav.
Pats laikam neesi liels runātājs, kurš kāps uz tribīnes?
Tas lai paliek Jāņa (Sprukta - aut.) ziņā.