«Peldētājas tēma Rietumu mākslas vēsturē ir sena, jo tā ir iegansts sievietes kailfigūras attēlojumam. Sievietes kailfigūra ir viena no populārākajām tēmām mākslā vispār,» par izstādes ideju stāsta tās kuratore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (XVII gs. - XX gs. 1. puse) vadītāja Aija Brasliņa. Izrādījies, daudz «peldētāju» ir arī LNMM krājumā.
Izstādes vajadzībām muzejs mazāk redzētus darbus aizņēmies citos Latvijas muzejos un privātkolekcijās, tāpēc izlase ir patiešām plaša - sākot ar XIX gadsimta mākslu līdz pat XXI gadsimta sākuma darbiem. Izstādē skatāmi Jūlija Federa, Johana Valtera, Jaņa Rozentāla, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Jāņa Pauļuka, Borisa Bērziņa, kā arī Gustava Šķiltera, Teodora Ūdera, Anša Cīruļa, Gustava Kluča, Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Ugas Skulmes, Sigismunda Vidberga, Jāņa Tīdemaņa, Birutas Baumanes, Ausekļa Baušķenieka, Helēnas Heinrihsones, Daces Lielās un citu mākslinieku darbi.
«Protams, galvenais bija klasiķi. Eksponēšanas apstākļu dēļ aiz borta palika tēlniecība,» saka A. Brasliņa. Tomēr ekspozīcija ir vairāk nekā tikai kailu sieviešu (arī latviešu mākslā ir zēni un vīrieši peldētāji, bet «sievietes ķermenis ir pievilcīgāks») gleznojumu sakopojums. Izstāde stāsta arī par laika un mākslas izmaiņām. «No vienas puses - tās ir sievietes fiziskā skaistuma ideālu izmaiņas laika gaitā. No otras - pārvērtības mākslā estētiski. Arī katra laikmeta un mākslinieka priekšstats, izpratne,» stāsta kuratore.
Interpretācijas, tāpat kā mākslinieki, ir ļoti daudzveidīgas. Viena kopīga iezīme tomēr ir: viss ir tikli. Kaut gan izstādes tēma diktē zināmu tiecību uz estetizāciju, konkrētās izpausmes vienlaikus parāda arī latviešu mākslas kopīgu iezīmi. «Profesors Eduards Kļaviņš ir atradis apzīmējumu «harmoniskais formālisms». Viņš to saskata pat instalācijās laikmetīgajā mākslā. Proti, mums viss tomēr iznāk estētiski. Ir augsta nosacītības pakāpe, apvaldīta emocionālā ekspresija.» Arī sievietes ķermeņa traktējumā. Pikantēriju un provokāciju izstādē nebūs. Toties tas, kā skatījums uz sievietes ķermeni Latvijā mainījies cauri laikiem, gan būs - sākot ar mītiskiem tēliem un beidzot ar strādniecēm atpūtas brīžos.