Tā tas ir arī šonedēļ, kad Latvijas karavīri trijās automašīnās eskortē norvēģu civilos speciālistus no atjaunošanas vienības, viņiem paredzēta tikšanās ar Fārjābas provinces gubernatoru. Jau pēc pāris simtiem metru braucam garām saules izkarsētām māla sienām, māju pagalmi ir skatienam noslēgti. Asfaltētās ielas malā daudz mazu bērnu. Daļa māj sveicienus svešajiem karavīriem, citi ar rokām norāda, ka vēlētos saņemt dāvanu - futbola bumbu. Sākot misiju Fārjābas provinces administratīvajā centrā Meimanē, norvēģu karavīri vietējiem puikām uzdāvinājuši futbola bumbas. To atceras un prasa vēl.
Aiz diviem galdiem, uz kuriem novietotas četras ķiveres un četri kalašņikovi, demonstratīvi kārtīgi sēž četri afgāņu policisti. Tiek pacelta barjera, un esam sasnieguši gubernatora rezidenci. Virs ieejas durvīm prezidenta Hamīda Karzajī portrets. Norvēģi dodas pie gubernatora, bet latviešu karavīri sāk patrulēt pilsētas centrā. Kad esam nonākuši pie augļu tirgotāja, tiek sākta parastā saruna. Ar tulka Mohrana Talaša starpniecību karavīri izvaicā viņu par situāciju pilsētā. Pieklājīgo sarunu pabeidzot, tiek nopirkti vairāki arbūzi un melones, kuras uz karavīru mašīnām aiznes mazie puišeļi.
Jānomāc ar spēcīgu uguni
Norvēģu vadītajā provinces atjaunošanas vienībā darbojas divas latviešu izlūkošanas un novērošanas grupas septiņu vīru sastāvā. Katra brauc uz savu atbildības rajonu un ir piedzīvojusi pāris sadursmju ar afgāņu kaujiniekiem, kurus paši sauc par sliktajiem zēniem. Iespējams, tāpēc ka nav zināms, kuri kaujinieki uzskatāmi par piederīgiem pie Taliban, bet kuri pārstāv laupītāju bandas. Diemžēl pēc kādas no sadursmēm šovasar mira kaprālis Dāvis Baltābols.
Stāsta viens no otras latviešu izlūku grupas karavīriem: «Jau tad, kad izbraucam no bāzes, par to zina kaujinieki. Un ziņo par to tālāk. Ja riņķojam pa viņu darbības rajonu, tur sāk vākties arī sliktie onkuļi.» 17.augustā izlūki iekļuvuši slēpnī Gurzivanas rajona Kaikavas ciemā. Padomju iebrukuma laikā tādas vietas saukuši par zeļonku - ar kokiem apaugušu zaļu zonu. Nav bijis iespējams apbraukt šo bīstamo ceļa posmu, priekšā bijušas dziļas aizas, tāpēc braukuši pa šo pašu ceļu arī atpakaļ. No sešiem auto slēpnī iekļuvuši četri. Pēkšņi atklāta uguns. Afgāņi šāvuši no trim pusēm, vēl arī no aizmugures. Sākumā centušies trāpīt pirmajam un pēdējam auto. Lietoti arī granātmetēji. Pēc latviešu vienības komandiera teiktā, lodes tā vien spindzējušas pāri vaļējiem Mercedes apvidus auto. Nemiernieki šāvuši apmēram no simt metru attāluma. Latvieši atbildējuši ar ne pārāk intensīvu uguni un laimīgi izkļuvuši no divus kilometrus garā zaļā tuneļa. «Mūsu princips ir tāds - kamēr neredzam pretiniekus, nešaujam. Kad esam tos atklājuši, galvenais ir iegūt uguns pārsvaru. Tad pretinieks vairs nevar atgūt iniciatīvu, jo mēs šaujam precīzāk, turklāt ar lielāku intensitāti,» stāstīja karavīrs. Liela nozīme esot uz Mercedes uzmontētajiem smagajiem 12,7 mm ložmetējiem un arī iespējām izšaut granātas. «Pretiniekam ir desmit piecpadsmit sekunžu, lai kaut ko sasniegtu, tad mēs viņu nospiežam ar lielajiem ložmetējiem - to skaņa ir briesmīga - un ātri maucam ārā no šīs zonas.»
Uzlabojusies dzīve
Kabulas Universitātē žurnālistiku studējušais M.Talašs vēl nesen bijis reportieris starptautisko stabilizācijas spēku ISAF avīzē. Tas bijis gan mazāk atalgots, gan arī bīstamāks darbs. Vairākkārt uz ielas līdzās viņam apstājušies vīri uz motocikliem. Teikuši, ka viņiem esot zināma žurnālista sadarbība ar ISAF. Saukuši viņu par spiegu, brīdinājuši. Tomēr situācija pēdējā laikā esot ievērojami uzlabojusies. Atjaunots lielceļš, kas zemniekiem ļauj ražu nogādāt galvaspilsētā Kabulā. Vēl nesen provinces rietumos Taliban kaujinieki varējuši pastaigāties. Tagad tur esot Afganistānas nacionālās armijas un amerikāņu vienības.