Spaiss aktuāls aizvien
Ja vēl laikā, kad spaiss bija brīvi nopērkams ik uz stūra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) katru dienu steidzās palīdzēt pat 10 jauniešiem, tad tagad NMPD nedēļā vidēji saskaras ar četriem vai pieciem gadījumiem, kad ir aizdomas par spaisa lietošanu, Dienai stāsta NMPD pārstāve Inga Vītola. Piemēram, pirms pāris dienām palīdzība sniegta kādam 16 gadu vecam jaunietim ar samaņas traucējumiem un vemšanu. Par spaisa lietošanu šajā gadījumā bijušas aizdomas, jo uz to norādījuši citi cilvēki. Savukārt vēl dienu iepriekš Zemgalē guļam starp mājām atrasti 14 un 16 gadu veci zēni, kuri arī, iespējams, lietojuši spaisu. Tomēr I. Vītola atgādina, ka NMPD visus gadījumus neredz - steidzas palīgā tikai, ja sekas jau ir smagas.
Arī Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna Dienai atzīmē, ka spaiss tāpat kā citas narkotiskās vielas ir aizgājis nelegālajā apritē, taču tas nenozīmē, ka vairs nav pieejams - ir, un to var redzēt arī, sniedzot palīdzību pacientiem. Daļa jauniešu, kuriem jau ir izveidojusies atkarība, joprojām nokļūst ārstu redzeslokā. Protams, tas nav vairs tādā epidēmijas līmenī kā iepriekš, bet nevar teikt, ka šo vielu lietošana ir pilnībā pārtraukta. Kāds pacients Narkoloģiskās palīdzības dienestā ir katru nedēļu. A. Stirna gan atzīmē, ka arī viņi nav tie, kas redz pilnīgu ainu - pēc palīdzības daudzi nevēršas.
Lietotāju skaita samazinājumu, iespējams, devis fakts, ka liela daļa jauniešu šos augu maisījumus vairāk lietojuši kompānijas pēc vai eksperimentējot. Taču tie, kam jau izveidojusies atkarība, turpina tos lietot. Tāpat, pēc A. Sirnas domām, nevarētu teikt, ka jaunieši spaisa vietā meklē kaut ko citu. Ja ir iespējas iegādāties, tad paliek pie izjūtām, kas, pēc pašu teiktā, ir iepatikušās.
Ar spaisu gan problēmas nebeidzas, jaunieši lieto arī citas apreibinošas vielas - marihuānu, amfetamīnu, heroīnu un citus. Spektrs ir ļoti plašs. Turklāt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins LNT iepriekš norādījis, ka narkotisko vielu lietotāju skaits varētu palielināties, jo pieaugusi ir, piemēram, marihuānas aprite - par 85%. Tikmēr jauno psihotropo vielu nelikumīgā aprite gan ir krasi samazinājusies - pēc policijas aplēsēm, par 41%.
Narkotisko un citu apreibinošo vielu popularitāti jauniešu vidū apliecina arī Slimību profilakses kontroles centra pētījuma rezultāti. 2013. gadā aptaujājot skolēnus, secināts, ka vismaz vienu reizi alkoholu lietojuši faktiski visi 14 līdz 16 gadu vecie jaunieši, savukārt visbiežāk pamēģinātā narkotiskā viela šo jauniešu vidū ir marihuāna. Tam seko spaisa maisījumu pamēģināšana un inhalantu lietošana. Nākamās izplatītākās pamēģinātās vielas ir ekstazī, amfetamīni, LSD vai citi halucinogēni, kā arī kokaīns.
Alkohola uzvaras gājiens
Cita tendence rāda, ka pēdējā laikā jaunieši pastiprināti lieto alkoholu, liecina NMPD novērojumi. Un tie nebūt nav cilvēki, kuri alkoholu var legāli nopirkt veikalā, bet gan 12 līdz 14 gadu veci bērni.
Atkarību no alkohola Dienai uzsver arī A. Stirna. Tā ir lielākā jauniešu daļa, ar ko viņa saskaras slimnīcā. To veicina, piemēram, fakts, ka alkoholu brīvi var iegādāties arī nepilngadīgas personas. Līdz ar to jaunieši vispirms ķeras klāt tam un tabakai un tikai pēc tam meklē citas izjūtas un apreibinošās vielas.
Savā ziņā alkohola uzvaras gājienu praksē redz arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts anesteziologs, reanimatologs Roberts Stašinskis, taču pastiprinājies arī uzskats, ka viss, kas ir dabīgs, nav kaitīgs un bīstams. Līdz ar to daļa aizraujas ar marihuānu. Šīs vielas izraisa arī blakusefektus - gan atkarību, gan akūtu saindēšanos. Savukārt viņa kolēģis anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists profesors Viesturs Liguts uzsver cita veida problēmas. «Atkarība var veidoties ne tikai no alkohola un cigaretēm, bet tās sākums var būt arī jauniešu tik iecienītie enerģijas dzērieni, kuru sastāvā ir liels kofeīna daudzums. Ar laiku organisms pierod, un atkarībā nonākušajam ir nepieciešamas arvien spēcīgākas vielas - līdz pat heroīnam,» stāsta speciālists.
A. Stirnai diemžēl jāsaka, ka jaunieši ir ļoti vāji motivēti kaut ko mainīt. Līdz ar to, ja nav problēmu ar policiju vai vecākiem, viņi nenāk un neatzīst savu problēmu. Ja tomēr nonāk slimnīcā akūtā stāvoklī, ārstēšanos turpināt viņi nevēlas. Grūti ir pārliecināt, ka lietas par labu jāvērš jau uzreiz, nevis tad, kad būs radusies nopietna atkarība.