Kādam veicies labāk, citam sliktāk, bet kopumā vērojams pieaugums. Šķiet, labākais piemērs ir Latvijas Viroterapijas centrs, kuram aizvadītais bijis ārkārtīgi strauja izrāviena gads. Vairākkārtēja pakalpojumu eksporta pieauguma pamatā tas, ka viņi piedāvā vēža ārstēšanu ar unikālu, Latvijā radītu metodi - izmantojot īpašus vīrusus, kuri atrod un iznīcina audzēju ļaundabīgās šūnas, tajā pašā laikā nebojājot veselās šūnas. Panākumi ir arī Siguldas slimnīcai, kas orientējas uz ķirurģiskiem pakalpojumiem pacientiem no Norvēģijas.
Ārzemnieki arvien labāk iepazīst iespējas, ko piedāvā Latvijas medicīna, bet jāņem vērā, ka, kopumā ņemot, jaunu klientu piesaiste gluži objektīvi nevar notikt strauji. Tas nav kā tirgot drēbes vai ko lētu - aizbrauc, parādi, pārliecini. Šis ir uz ieteikumiem balstīts bizness - atbrauc, izmanto servisu, iesaka radiem, draugiem. Ja atsauksmes ir labas, brauc arī citi. Protams, klientu pieplūdums varēja būt straujāks, it sevišķi gada nogalē, bet to ietekmēja Ukrainas notikumi un tas, ka lielai daļai Krievijas iedzīvotāju iespējas atbraukt mazinājās dažādu iemeslu dēļ - te jāmin gan ievērojamās valūtas kursu svārstības, gan tas, ka vienai daļai Krievijas valsts iestādēs strādājošo liegta iespēja ceļot. Krievijas un Baltkrievijas klienti gan mums nav vienīgie, uz Latviju ārstēties vai uzlabot veselību brauc arī no Rietumiem. Tā ka prognozēju: pieaugums noteikti turpināsies, bet ne tik strauji, kā gribētos.
Kuru valstu iedzīvotāji mūsu medicīnas pakalpojumus izmanto visvairāk?
Līdz šim ļoti liels bija Krievijas un Baltkrievijas klientu īpatsvars. Bet brauc arī no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas. Liela daļa no tiem noteikti ir arī mūsu pašu tautieši.
Iepriekšējā veselības ministre īpaši asi iestājās pret ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kas atvaļinājumos braucot uz Latviju un par brīvu ārstējoties.
Tas visai dīvains mīts. Es nezinu, vai jums, tepat dzīvojot, ir izdevies ārstēties par brīvu. Ja gribi bez maksas, jāgaida kādas divas nedēļas, kamēr ģimenes ārsts nosūtīs pie speciālista, tad atkal rinda... Ja cilvēkam ir darbs kādā citā valstī, viņš nevar mēnešiem ilgi te gaidīt rindā bezmaksas ārstēšanu. Skaidrs, ka Īrijā un citur strādājošie Latvijā izmanto maksas medicīnas pakalpojumus. Piemēram, zobārstniecību, kas tur ir ļoti dārga, vai plānveida operācijas, tajā skaitā plastiskās.
Pieminējāt Krieviju. Kā attiecību saasināšanās starp Rietumu pasauli un Krieviju nākotnē var ietekmēt medicīnas eksporta iespējas?
Vienu sitienu jau jūtam saistībā ar tūrisma plūsmu samazināšanos, kur vairāk cieš rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji. Jau pieminētā rubļa vērtības krišanās kaimiņvalsts iedzīvotājiem likusi nopietni izvērtēt izdevumu prioritātes. Var teikt, ka daudziem Krievijā dzīvojošajiem iestājusies ārkārtas situācija - ieņēmumi vairumam saglabājas rubļos, naudas uzkrājumi tiek mainīti pret valūtu, produkti paliek dārgāki.
Katrā krīzē kāds atrod arī izdevīgumu.
No vienas puses, Latvija šajā situācijā var būt laba izvēle, vienai daļai Krievijas iedzīvotāju pārskatot, kur ārstēties. Ja ienākumi ir rubļos, viena iespēja ir ārstēties Maskavā (ja cenas tur nepaceļ pārāk drastiski), otra - tuvējās ārzemēs, kur labs serviss par saprātīgu cenu. Iepriekš populāri bija braukt uz Izraēlu vai Vāciju, kur ārstēšanās ļoti dārga. Tas gan vairāk saistīts ar to, ka tur darbojas aģenti, kas ieinteresēti nopelnīt savus 10% no katra klienta, līdz ar to iesaka nevis Latviju vai citas valstis, kur pieejami kvalitatīvi pakalpojumi par zemākām cenām, bet gan valstis, kur pakalpojumi dārgāki. Viena lieta ir saņemt 10% no 500, pavisam cita - no 5000, piemēram, eiro. Aģenta pieeja - jo uz dārgāku pakalpojumu aizsūtīs, jo labāk.
Nezinu, kā tas ietekmēs medicīnas eksportu, bet vēl viens būtisks faktors ir zāļu pieejamība. Gada beigās Krievijā bija vērojams noteiktu veidu medikamentu deficīts. Valsts noteikusi zāļu realizācijas maksimālo cenu rubļos. Drastisku valūtas svārstību dēļ ārvalstu kompānijām zāles piegādāt vairs nav izdevīgi.
Kā medicīnas eksporta jomu ietekmē mūsu valstī pieņemtie politiskie lēmumi, piemēram, par termiņuzturēšanās atļaujām?
Protams, arī tās ietekmē. Jo tie, kas Latvijā iegādājušies īpašumus un laiku pa laikam te uzturas, izmanto arī medicīnas pakalpojumus. Skaitliski gan šo cilvēku īpatsvars nav liels - cik nu mums to uzturēšanās atļauju ir.
Tomēr ietekme būs. Šī klientu plūsma ļauj dzīvot konkrētām klīnikām, kas specializējas tieši ārzemju pacientos.
Kādā veidā jūsu pārstāvētā asociācija var ko līdzēt?
Strādājam pie tā, lai piesaistītu klientus no Tuvajiem Austrumiem. Janvārī būs izstāde Apvienotajos Arābu Emirātos, mēs piedalīsimies ar stendu, plānojam uzrunāt potenciālos aģentus, kas varētu strādāt uz sadarbības līgumu pamata. Meklējam partnerus arī citās valstīs. Šonedēļ būs tikšanās ar kompāniju no Lielbritānijas, kas atgūst maksājumus no apdrošinātājiem par veiktajiem pakalpojumiem. Apdrošinātāji, protams, ir ieinteresēti izmantot lētākus analogas kvalitātes pakalpojumus.
Ir lētāk apmaksāt ceļu, uzturēšanos un ārstēšanos Latvijā nekā tikai ārstēšanos kādā, piemēram, Londonas klīnikā?
Viena lieta ir cena, otra - pieejamība. Bieži vien klientus neapmierina, ka uz pakalpojumu ilgi jāgaida, trūkst personāla, nav tādas attieksmes, kā gribētos.
Medicīnas personāls Latvijā ir pietiekami kvalificēts strādāt ar ārzemniekiem? Valodu zināšanas nerada problēmas?
Augot pacientu plūsmai, mēs pakāpeniski kvalificējamies līdzi. Privātos iespējamais ārzemju pacientu skaita pieaugums nebaida - viņi spēj pielāgoties ātri.
Un valsts?
Jā, te ir vājā vieta... Žēl, ka valsts ārstniecības iestādes nevēlas apkalpot ārzemniekus. Par maksu. Cik mēs esam piedāvājuši, valsts iestādēm - lielajām slimnīcām - tas neinteresē.
Bet tieši lielās valsts slimnīcas ir tās, kurām visplašākās iespējas piedāvāt visdārgākos pakalpojumus, kas saistīti ar augstām tehnoloģijām, īpaši kvalificētiem speciālistiem.
Slimnīcās iepirktas ļoti dārgas iekārtas. Tas jau nekas, ka valsts iekārtu iegādē segusi pusi no izmaksām, bet pārējo dažādi fondi. Iekārtai jāstrādā, tā jāatpelna. Bet ko mēs tagad redzam? Ārsti strādā līdz divpadsmitiem dienā, jo vairāk nav kvotu. Tāpēc jau ir tās zemās algas. Nav noslodzes. Tāpēc, ka paļaujas tikai uz valsts finansējumu. Cilvēki gaida, taču rindas faktiski ir nevis uz aparatūru, bet tikai uz valsts naudu. Aparatūra stāv. Bruņošanās sacensība ir notikusi - slimnīcas ir apbruņotas un pārapbruņotas ar labu tehniku, bet tā stāv gandrīz neizmantota. Jo valsts ārstniecības iestādes nav gatavas strādāt pie maksas pacientu piesaistes.