Politiķu minētie argumenti, kāpēc patlaban vēl neesot iespējams dot skaidru piedāvājumu ar konkrētiem soļiem un konsolidējamām summām, ir informācijas trūkums par valsts finansiālo stāvokli. Arī varbūtība, ka būtiskie makroekonomiskie rādītāji var mainīties un līdztekus arī konsolidējamā summa. Tāpēc patlaban piedāvātie soļi un prognozes vēlāk varot izrādīties sabiedrību maldinošas. Vēl arī tiek minēts, ka vispirms ar savu 2011. gada budžeta piedāvājumu būtu jānāk klajā Finanšu ministrijai (FM) un pašreizējai valdībai.
FM jau vasarā nāca klajā ar vairākām idejām, ko tā varētu virzīt uz valdību. Tajā skaitā ir priekšlikums atcelt samazināto 10% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas šobrīd ir spēkā vairākām precēm un pakalpojumiem, piemērojot 21%. Tas dotu budžetā 95 miljonus latu. Tāpat izskatīti dažādi varianti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes paaugstināšanai. FM piedāvās arī īslaicīgi atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, kas budžetu ļautu konsolidēt par vairāk nekā 100 miljoniem latu. Laikraksts Telegraf vēstīja, ka skatīta iespēja arī ieviest progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi un mazināt ar IIN neapliekamo minimumu (NM) pensijām. To šopavasar ieteica Pasaules Banka, mudinot NM no pašreizējiem 165 latiem mazināt līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu gadā ietaupīt līdz 85 miljoniem latu.
No FM priekšlikumiem visas partijas patlaban ir pret pazeminātās PVN likmes atcelšanu un NM samazināšanu pensijām. Atsevišķi politiskie spēki pauž atbalstu idejai iesaldēt iemaksas pensiju otrajā līmenī. Vairāki runā par NĪN paaugstināšanu, atsevišķi - arī par progresīviem ienākuma nodokļiem, taču vairumā gadījumu netiek norādītas ne nodokļu likmes, ne arī vismaz aptuvenas summas, kas budžetā varētu ienākt pēc nodokļu celšanas. Ir arī tādi, kas piedāvā samazināt nodokļus cerībā, ka tā būs motivācija iziet no ēnu ekonomikas un maksāt nodokļus. Tomēr arī te netiek norādīts, cik daudz naudas 2011. gada budžets iegūtu. Vairums politisko spēku redz iespēju ietaupīt, reformējot valsts pārvaldi, taču ir arī tādi, kas nekonkretizē, cik lielu summu cer gūt.
Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas skatījumā politiķi uz jautājumu, kā tiks konsolidēts nākamā gada budžets, sniedz vispārīgas frāzes, bet neatbild, kas konkrēti tiks darīts. «Faktiski mēs nedzirdam to, ka nākotnē varētu tikt veiktas nopietnas strukturālās reformas,» bažījas Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, paužot satraukumu, ka varētu tikt celti nodokļi, kas, viņaprāt, apstādinātu ekonomikas nelielo izaugsmi.