Rīgas centrā netālu no trim skolām un vienas koledžas darbojas narkotiku veikals. Tā saukto legālo narkotiku veikals. Nē, ne tādas legālās narkotikas kā alkohols vai tabaka tiek tirgotas skolēniem paredzētajā narkotiku veikalā. Tur tiek tirgots kaut kas tāds, par ko blakus māju iedzīvotājiem mati ceļas stāvus. Salietojušies jaunieši uzvedas biedējoši neadekvāti. Tā kā narkotikas, ko tur tirgo, esot legālas, neviens pircējus pat pēc vecuma nešķiro. Veikala darba laiks kā jau īstai točkai - 24 stundas diennaktī. Katru dienu. Diena atklāja, ka veikalā faktiski tiek tirgota viena veida «īpašā prece». Uz jautājumu, vai var norēķināties ar karti, pārdevējs atklāti ņirdz. Kases aparātu nekur nemana. Satrauktie iedzīvotāji sūdzas policijai. Sūdzas Dienai. Bet tirdzniecība rit pilnā sparā. Neesot gatavas analīzes!
Cik ilgi policijai ir jātaisa analīzes, lai noskaidrotu, vai tiek tirgota nelegāla viela? Cik ilgi VID ir jāpēta, vai veikalā ir kases aparāts?
Dzirdot, cik grūti sākt mazo biznesu, cik grūti saņemt dažādas atļaujas, cik daudz ir birokrātijas un cik pārbaužu jāiztur mazajam uzņēmējam mūsu valstī, rodas elementārs jautājums. Jautājums ir: kas piesedz šo «legālo narkotiku» biznesu? Vai bez korupcijas valsts un pašvaldību iestādēs tas ir iespējams? Vai KNAB nešķiet, ka te ir zināmi korupcijas riski? Nevis teorētiski, bet tādi, kas apdraud bērnus, kuriem tirgo narkotikas. Vai arī iekšlietu un finanšu ministram šķiet, ka viss ir kārtībā?