Līderis - «Maskačka»
Lai gan šobrīd kartē izdarītas pavisam 2108 atzīmes, pirmais atzīmju tūkstotis tika sasniegts divu mēnešu laikā pēc kartes atvēršanas. Visvairāk atzīmju par iespējamo nelegālo tirdzniecību izdarīts Rīgas Latgales iecirknī, kur kopumā saņemtas 197 atzīmes. Rīgai gan 2012. gada, gan šī gada statistikā ar lielāko atzīmju skaitu seko Latgales reģions, savukārt vismazāk atzīmju par potenciālām nelegālā alkohola tirdzniecības vietām izdarītas Kurzemē. Īsi pēc tā saucamās točku kartes izveidošanas Diena jau rakstīja par nelegālā alkohola tirgošanas problēmu un to, kāpēc to neizdodas izskaust divdesmit gadu garumā.
«Protams, ka sākotnēji aktivitāte bija augstāka,» vaicāts par atzīmju skaita tendencēm interaktīvajā kartē, norāda Arvils Feierābends, VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Sabiedriskās drošības biroja priekšnieks. Viņš gan skaidro - lai arī aktivitāte kritusies, tā saglabājoties stabila, un atzīmes kartē iedzīvotāji izdara regulāri. Viņš uzsver, ka pēc to skaita gan nevar spriest par nelegālās tirdzniecības vietu skaitu, jo par atsevišķām adresēm tiek saņemti pat vairāki desmiti atzīmju. Par spīti tam, policija pārbaudot katru no pieteiktajām adresēm. Ja iedzīvotāju sniegtā informācija apstiprinās, tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā lietvedība, taču, ja apstiprinājums nav gūts, ziņas tiek saglabātas kā riska informācija, kas var noderēt citu likumpārkāpumu atklāšanā.
Vaicāts par to, cik viegli slēgt nelegālās tirdzniecības vietu, A. Feierābends atzīst, ka šis jautājums nodarbina arī pašus policijas darbiniekus. Viņš atgādina, ka vēl līdz 2006. gada traģiskajiem notikumiem Preiļos, kad notika masveida saindēšanās ar nelegālo alkoholu, VP nebija likumisku tiesību ielauzties nelegālā alkohola tirdzniecības vietā. Pēc šī incidenta policija aktualizēja normatīvo aktu izmaiņas, lai pilnveidotu tolaik nelegālā alkohola tirgotājiem visai labvēlīgo regulējumu. Tāpat tas pilnveidots arī jautājumā par apsūdzību izvirzīšanu - šobrīd tādas tiek izvirzītas vietas valdītājam. Kad apsūdzība tika izvirzīta pārdevējiem, bijusi tendence tos mainīt, bet pati nelegālā alkohola tirdzniecības vieta saglabājusies.
Karte liek uzmanīties
«Ja policija ar to vispār necīnīsies, tā pārvērtīsies par nekontrolētu parādību, bet kartes pastāvēšana nelegālā alkohola tirgotājiem liek vismaz uzmanīties,» uzskata arī Māris Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs, kurš nelegālās tirdzniecības apkarošanas reidos devās personīgi. Viņa skatījumā tā ir sociāla problēma, kas izzudīs, kad atsevišķas sabiedrības grupas pašas vairs nepirks nelegālo alkoholu. Vaicāts par trūkumiem policijas darbā, viņš norāda - laukos aktuāls esot vietējo iecirkņu provinciālisma jautājums, kur visi viens otru pazīst, un tāpēc pret nelegālo tirdzniecību var izturēties pārāk pasīvi.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša atzīst, ka izsaukumos bieži tiek fiksētas daudzas ar alkohola lietošanu saistītas problēmas. Izsaukumu dati gan neuzrāda, vai cilvēks lietojis legālu vai nelegālu alkoholu. «Viens, ko varam uzreiz pateikt no izsaukumu pieredzes, ka daudz traumu un negadījumu notiek tieši alkohola lietošanas laikā vai tā ietekmē,» skaidro I. Bukša.