Zelts un erotika, čūskveidīgu vijumu grafiskie ornamenti, kailas sievietes izaicinoši saldkaislās pozās, ķermeņi kā izslējušās ūdensrozes, kas draud izsūkt saules gaismu, dekoratīvi zila mirdzuma kontrasti ar apdedzinoši rudu koloru - un tas viss jūgendiski fatālais, izsmalcināti kičīgais krāšņums uz šallēm, kafijas tasēm un šķīvīšiem, priekšautiem, apakšbiksēm un čībām, reproducēts desmitos miljonu plakātu, grafiku un pastkaršu, Austrijas budžetu un tūrisma industrijas ienākumus ik gadu papildinot ar četriem miljardiem eiro (cik Latvija ir parādā Starptautiskajam Valūtas fondam?.
Ak, kā mums noderētu viens tāds Klimts, bet austriešiem taču vēl ir arī šokolādes suvenīru un nebēdnīgo nošu gigants - zīmols W.A.M. jeb Mocarts! Un vēl solīdais ornamentālists Alfonss Muha, netiklais mālderis Egons Šīle, psihoanalīzes monstrs Freids, griezīgi dziļais Šēnbergs, leģendārā Vīnes kafejnīcu kultūra, Vīnes opera, Prāters un Burgteātris, Eiropā lielākā slidotava Rātsnama priekšā un visi tie secesijas dekadentie dzīvesstila taurenīši, kas mākslu apvienoja ar psihiatriju un visu kopā - ar seksu…).
Briesmīgākais no Klimta
Un es nudien nezinu, vai pēcnāves dzīvē būt vispopulārākajai Vīnes dekoratīvā jūgendstila figūrai ir milzīgs gods vai lāsts. Tādēļ nav jābrīnās, ka pat Vīnes Pilsētas muzejs Facebook rīko globālu atrakciju Worst of Klimt (Briesmīgākais no Klimta), kur katrs interneta jūzeris var pievienot savā dzīvē sastapto Klimta darbu kiča imitāciju vai klimtsuvenīra fotogrāfiju. Tuvāk vasarai Vīnē notiks arī mūzikla Klimt premjera - mākslinieka dzīve ir bagātīga viela tiklab melodrāmai (neraugoties uz visai vaļīgām attiecībām ar daudzām sievietēm, Gustavs visu mūžu saglabāja garīgu uzticību savai mūzai Emīlijai Flēgei), cik psiholoģiskam trillerim (jauniņais Gustavs gandrīz sajuka prātā, kad vienā gadā nomira gan viņa tētis Ernests, gan brālis Ernsts, depresijas un murgainu vīziju lēkmes mākslinieku pavadīja visu mūžu), gan ekscentriskai karjeras veiksmes pasakai par to, kā kļūt slavenam vēl dzīves laikā - lai arī augumā necilais apaļgalvis Klimts ar izspūrušo reto matu rotu sabiedrībā bieži vien parādījās paģirainas dvakas mākonī tinies. Tomēr tieši šim «trakajam» tika pasūtīta impēriskās Vīnes galveno statusa celtņu, piemēram, Burgteātra, noformēšana.
Kičs un turpat blakus - rūpīgas pētniecības rezultātā tapušas izstādes Klimta, Vīnes jūgenda jeb secesijas kustības dibinātāja un secesionistu žurnāla - manifesta Ver Sacrum (Svētpavasaris) - direktora, piemiņai.
Šāda moralizējoša kaprīze, jautājot, kas tad Vīnei ir Klimts - nacionālais varonis vai slaucama govs tūrisma industrijā -, pašiem vīniešiem netraucē Gustava Klimta 150. dzimšanas dienu (1862. gada 14. jūlijs) sākt svinēt laikus, rīkojot pārtijas visa 2012. gada garumā ar deviņām grandiozām izstādēm, kuru sēriju atklāj Vīnes Mākslas vēstures muzejs (Kunsthistorisches Museum Wien) ar savdabīgu ekspozīciju - instalāciju. Āķis slēpjas faktā, ka Vīnes Mākslas vēstures muzeja kolekcijā nav vērtīgu Klimta darbu. Toties muzejs pats ir Klimta mākslas darbs! Tādēļ KHMW nolēma ļaut muzeja apmeklētājiem pirmo reizi nokļūt pie Klimta freskām un sienu un griestu gleznojumiem, izbūvējot 12 metru augstu koka «instalāciju» - celtniecības sastatnes, pa kurām izstādes vērotāji rātni uzkāpj pie gleznojumiem. Jau pats Vīnes Mākslas vēstures muzeja parādes kāpņu impēriskais vēriens un arhitektoniskā bramanība ir tik iespaidīgi, ka sienu un arku gleznojumiem «tur, augšā» tā īsti neviens nepiegriež vērību. Kaut gan tieši tos 1890. gadā izgleznojis Gustavs un Ernsts Klimti (arī trešais brālis Klimtu septiņu bērnu ģimenē bija mākslinieks). Nu «netaisnība» ir novērsta, un pirmo nedēļu apmeklējuma skaitliskais vēriens apliecina - Klimts vīniešiem tiešām ir dārgs. Viņi jūsmo par Klimta gleznotajām ainām iz Senās Ēģiptes un Grieķijas vai mākslinieka uzburtajiem agrīnās renesanses skatiem, kuros jau nojaušamas klimtiskās manierīgās vai erotizētās līnijas.
Grezna māksla maksā dārgi
Svarīgi pieminēt arī kādu patiesi teatrālu aspektu Klimta - publisko celtņu dekorētāja - darbībā. KHMW izstādītas vēsturiskas fotogrāfijas, kurās dokumentēts, kā tika veidotas šīs un Burgteātra sienu un griestu freskas. Izrādās, gleznojamo modeļu tērpu greznība un vērienīgās dekorācijas, kurās tiem lika pozēt, šodien būtu salīdzināma ar Holivudas vēsturisko filmu lielajiem budžetiem un māksliniecisko varenību. Tie ir fantastiski iespaidīgi masu skati grandiozās dekorācijās, piemēram, Burgteātrī redzamā kompozīcija Šekspīra laika teātra aina (1888). Tas apliecina arī sen zināmu patiesību, ka grezna māksla dārgi maksā.
Iespēju robežās Kultūras Diena ziņos arī par pārējām astoņām Klimta gada lielizstādēm - Albertinumā (grafika), Belvederā (Klimta slavenākās gleznas, hrestomātisko Skūpstu ieskaitot), Mākslinieku namā (Kuenstlerhaus, unikālas fotogrāfijas un dokumenti), Austrijas Folkloras muzejā (Klimta radītie audumi un tērpi no Emīlijas Flēges kolekcijas), Leopolda muzejā (gleznas un paša Klimta komentāri uz atklātnītēm, kādas māksliniekam patika nosūtīt draugiem un radiem)…
Ak, jā, un vēl taču Klimtam pieder pasaulē visdārgāk pārdotā mākslinieka rekords.
Viņa 1907. gadā tapušais eleganti melnzilais portrets Frau Adele Bloch-Bauer 2006. gadā tika pārdots izsolē Ņujorkas Neues Galerie par 135 miljoniem dolāru (iepriekšējais rekords - Pikaso Zēns ar pīpi maksāja 104 miljonus). Tomēr stāsts, kā Adeles portrets no Vīnes Nacionālā muzeja dārgumu krātuves nokļuva pie mantiniekiem ASV un tika ātri pārdots, ir pārāk skumjš, lai ar to noslēgtu stāstu par Klimta jubilejas gadu. Pavīdējusi gan informācija, ka Adeles Blohas-Baueres portrets uz svinību laiku atkal varētu atgriezties Vīnē.
Kādā Klimta gleznā - Nuda Veritas (1899) - attēlota kaila rudmate ar patiesības spoguli rokā. Gleznojumu ierāmē Šillera citāts: «Ja nevari ar saviem darbiem, savu mākslu patikt visiem - iepatīcies nedaudziem. Patikt daudziem ir ļaunums.» Kaila patiesība.