Veicot grozījumus Būvniecības likumā, tiks mazināts risks apturēt uzsākto investīciju projektus un zaudēt jau veiktos ieguldījumus. Jau iepriekš ekonomikas un būvniecības jomas eksperti pauda viedokli, ka iespēja ikvienam iedzīvotājam jebkurā būvniecības stadijā rosināt būvatļaujas apturēšanu līdz tālāka izvērtējuma veikšanai apdraud investīciju piesaisti būvniecības nozarei.
«Patlaban izveidojusies dīvaina situācija - ja kādam kaut kas nepatīk būvniecības objektā, var iesniegt prasību tiesā un būvniecību apturēt,» atzīst Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Ņemot vērā to, ka būvatļauju apturēšanas regulējums jārisina nekavējoties, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosinās šo jautājumu kā atsevišķu esošā Būvniecības likuma grozījumu likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, sola V. Dombrovskis.
Viens no iemesliem tam, ka Latvija starptautiskajā Doing Business reitingā nokritusies no 21. uz 25. vietu, ir tieši būvniecības nozares regulējuma nepilnības, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone
Saeima pērn pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, nosakot, ka būvatļaujas par nacionālo interešu objekta būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur būvatļaujas darbību, uzsver būvniecības uzņēmuma Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš un piebilst, ka «tagad Saeimai būtu jāsper nākamais solis un šāda norma jāattiecina uz visiem būvniecības objektiem. Tāda kārtība kā patlaban Latvijā nav nekur Eiropā. Citās valstīs tikai tad, kad ir tiesas lēmums par to, ka būvatļauja izsniegta nelikumīgi, tiek apturēta būvniecība.»
«Jāpanāk, lai būvatļaujas apstrīdēšana automātiski nenozīmē būvdarbu apturēšanu,» uzskata arī Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības priekšsēdētājs Valdis Birkavs, tomēr piebilst: «Nedrīkst atņemt iedzīvotājiem tiesības apstrīdēt būvatļaujas, bet jāierobežo to personu loks, kurām vispār ir tiesības to apstrīdēt.»
LETA