Maticins uz florbolu
Hokejs Latvijā turas uz popularitātes viļņa joprojām, tomēr pat atzītiem speciālistiem ir pagrūti atrast darbu. Andreja Maticina vadībā Latvijas junioru izlase līdz 20 gadu vecumam (U-20) pirms trijiem gadiem izcīnīja vietu augstākajā grupā un nākamajā gadā vietu elitē spēja saglabāt. Iepriekš nevienam trenerim, pat Oļegam Znarokam, U-20 noturēt spēcīgāko sabiedrībā nebija izdevies. Kad vēl pēc gada juniori Maticina vadībā izkrita no A grupas, trenera amatu viņš zaudēja. Šoruden kredītu slogā nonākušajam Maticinam finansiālā situācija bija tik saspringta, ka vajadzēja pieņemt piedāvājumu kļūt par florbola komandas Ķekava treneri. «Tādam speciālistam kā Maticins tomēr vajadzētu būt hokejā,» uzskata Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Māris Baldonieks. Tajā pašā laikā Baldonieks atzīst Maticina mīnusu - viņš nepārvalda latviešu valodu. «Jāatzīst, ka daļēji tā ir problēma. Lai strādātu sporta skolā, valoda ir jāzina.»
Hokeja federācijā darba meklējumos pagājušajā vasarā bija ieradies vēl viens deviņdesmito gadu Latvijas izlases pazīstams hokejists Aleksandrs Kerčs. «Mēs nevaram sporta skolām pateikt, lai vienu vai otru cilvēku pieņem darbā. Jārēķinās, ka pārsvarā visas štata vietas ir aizņemtas. Lai kādu pieņemtu, cits ir jāatbrīvo, bet kāpēc lai to darītu, ja cilvēks, kurš jau pilda trenera pienākumus, varbūt labi strādā,» uz ierobežotajām tirgus iespējām norāda Baldonieks. Neatradis pielietojumu trenera lauciņā, Kerčs 43 gadu vecumā turpina spēlēt Latvijas virslīgas komandā DHL Latgale.
Latvijas hokeja uzbrucējs Aigars Razgals pēc spēlētāja karjeras beigām ASK/Ogre kļuva par šīs komandas galvenā trenera Leonīda Beresņeva palīgu. Kad ASK/Ogre beidza pastāvēt, Razgalam nācās strādāt ceļu remonta darbos, līdz pagājušajā vasarā viņš kļuva par Gunāra Krastiņa palīgu Rīga-18 komandā. «Esmu ļoti pateicīgs savai sievai, ka vēl spēlēšanas laikā viņa mani pārliecināja turpināt mācības Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ja nebūtu ieguvis diplomu, labākajā gadījumā man būtu darbs uz ceļa,» Razgals uzsver nepieciešamību mācīties, kamēr spēlētāja karjera vēl nav beigusies.
Aiziet un atgriežas
Vienam no pēdējo gadu Latvijas labākajiem basketbolistiem Kasparam Kambalam 2007. gada sākumā tika piespriesta divu gadu diskvalifikācija par kokaīna lietošanu. Viņš soda izciešanas periodā aktīvi pievērsās boksam. Pēc divām uzvarām amatieru līmenī Kambala 2008. gadā jau debitēja profesionālajā boksā, kur pirmajā cīņā fiksēts neizšķirts, bet nākamajās trīs tika izcīnītas uzvaras. Nākotni ar boksu Kambala gan nesaistīja, jo drīz pēc tam šo sporta veidu atstāja un pēc diskvalifikācijas termiņa beigām atsāka basketbolista karjeru.
Citu apstākļu dēļ savulaik celtniecības biznesam pievērsās Valmieras basketbolists Juris Andžejevskis. «Zuda iedvesma spēlēt un vajadzēja sakārtot savas domas,» aiziešanas iemeslus min Andžejevskis. Viņš gan norāda, ka lēmumu neietekmēja finansiāli apsvērumi, jo treknajos gados basketbolā varēja nopelnīt vēl vairāk nekā celtniecības biznesā, kam pievērsās. «Tajā laikā valstī bija būvniecības bums. Visi būvēja visu.» Pēc divu gadu izlaišanas Juris atgriezās BK Valmiera sastāvā un atkal ir viens no komandas līderiem. «Laiks, kad nebiju basketbolā, man bija ļoti vērtīgs, jo palīdzēja to novērtēt no citas puses,» basketbolists norāda, ka ārpus basketbola pavadītais laiks palīdzējis mainīt attieksmi kā pret spēli, tā pret dzīvi kopumā.
Tikmēr pēc trekno gadu beigām četru mēnešu ilgā starpsezona pārāk gara bija bijušajam Latvijas izlases uzbrucējam Uģim Viļumam, kurš pērn, izvērtējis finansiālo atbildību ģimenes priekšā, nolēma beigt basketbolista karjeru, lai gan savā pēdējā sezonā bija viens no Liepājas lauvu līderiem. Turklāt laikā nācis piedāvājums strādāt par Basketbola attīstības aģentūras Rīga vadītāju.