VID pārbaudes - tā ir pēdējā aizsardzības līnija. Būtiskāks jautājums ir, kā civilizēt tirgu, lai cilvēki neizvēlētos darboties autoservisu biznesā tikai tāpēc, ka šajā nozarē redz iespēju veidot biznesu, nemaksājot nodokļus. Turklāt runa nav tikai par nodokļu nomaksu. Ir vēl vairāki būtiski jautājumi - par sociālo līdztiesību, respektīvi, vai tiem, kuri nodokļus nemaksā vai maksā daļēji, būtu jāsaņem tas pats sociālais nodrošinājums kā cilvēkiem, kas nodokļus maksā, arī jautājums par autoservisu darba kvalitāti un jautājums par kompetencēm, kas ir cilvēkiem, kuri autoservisos strādā. Vēl viens būtisks jautājums ir godīga konkurence. Valsts mērogā jādiskutē, vai tādā situācijā, kādā atrodas autoservisu tirgus, vispār iespējams runāt par godīgu konkurenci, jo atšķirība cenai tam pakalpojumam, kas aplikts ar nodokļiem, un tam pakalpojumam, par kuru nodokļi netiek maksāti, sasniedz 50%. Mūsu asociācija apgalvo, ka beidzot jāpaskatās uz situāciju kopumā, un es nedomāju, ka atbildīgajās institūcijās strādājošie cilvēki reālo situāciju neizprot, tomēr nekas netiek darīts.
Ja ar VID pasākumiem, jūsuprāt, ir par maz, ko vēl var darīt? Taču ne jau bezgalīgi cerēt uz nozares pašregulāciju?
Lai process izkustētos no vietas, jābūt kādam, kas to stumj, un kādam, kas to velk. VID ir tas, kurš pasākumu stumj, nākot ar slotu aiz muguras un sitot pa nagiem, bet nav neviena, kas velk. Vilkt var tikai sabiedrība, patērētājs, klients, autobraucējs, diemžēl Latvijā sabiedrība ir diezgan nabadzīga, un dominējošais izvēles faktors ir cena. Cilvēkiem bieži patīk piebilst, ka arī kvalitāte ir svarīga, diemžēl dārga lieta ne vienmēr ir kvalitatīva, savukārt lēta lieta, visticamāk, nekad nebūs kvalitatīva.
Tātad iedzīvotāju finansiālās iespējas ir viens no aspektiem. Tomēr tad, kad iedzīvotāji saka ne pārāk labus vārdus valsts pārvaldei un tiem cilvēkiem, kuri ir atbildīgi par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, lielā daļā gadījumu pārmetumi ir pamatoti. Latvijā ir stilīgi nemaksāt nodokļus pat tad, ja ir nauda nodokļu nomaksai un vispār nav nekādu finansiālu problēmu. Attieksmē pret nodokļu nomaksu Latvija ļoti atšķiras ne tikai no Skandināvijas, bet pat no mūsu kaimiņvalsts Igaunijas. Rīgā, braucot sabiedriskajā transportā, var dzirdēt cilvēkus brīvi pārrunājam, kurš cik daudz nav samaksājis nodokļos, ko nopircis bez čeka. Tallinā tādas sarunas sabiedriskajā transportā nav dzirdamas. No Rīgas līdz Tallinai ir tikai 300 km, tāpēc vēl jo vairāk pārsteidzoši, ka iedzīvotāju attieksme, uzņēmējdarbības vide un ierēdņu domāšana Latvijā un Igaunijā ir ļoti atšķirīga.
Tieši kādu pieredzi Latvija no Igaunijas, jūsuprāt, varētu pārņemt?
Igaunijā ekonomika, salīdzinot ar mūsu valsts ekonomiku, kopumā ir spēcīgāka, valsts budžeta papildināšanas iespējas ir vairāk diversificētas. Latvijā vairāk dominē paļaušanās uz patēriņu un mazāk uz ražošanu. Jāatzīst, ka Igaunijā gan uzņēmēju, gan valsts amatpersonu rīcība precīzāk vērsta uz racionāliem risinājumiem problēmu novēršanai. Turklāt tas nenāk ar normatīvo regulējumu, tas ir domāšanas veids. Igaunijā gan ierēdņiem, gan uzņēmējiem ir izpratne par to, ka labāk strādāt sakārtotā vidē, turklāt uzņēmēji ir gatavi ļoti daudzas lietas risināt nozares iekšienē vienojoties, ieviešot brīvprātīgi veicamus noteikumiem, kas ļauj nozari sakārtot. Mums Latvijā viss, kas ir brīvprātīgi, bet uzliek pienākumu darīt kaut ko vairāk, nešķiet interesanti.
Latvijā autoservisu atrašanās pelēkajā zonā skaidrojama ar to, ka klienti labprāt izvēlas servisu, kas nemaksā visus obligātos nodokļu maksājumus, jo tur ir lētāk, un klientiem vienalga, vai tiek maksāti nodokļi?
Jā, tā ir, turklāt mums Latvijā nav gadsimtiem ilgas patēriņa kultūras pieredzes, kāda ir rietumvalstīm. Mūsu pieredze ir 20 gadu garumā. Var teikt, ka mums patēriņa kultūras vispār nav. Mums nav ētikas robežu, cik tālu var iet, lai ietaupītu, un tas raksturīgs gan uzņēmējiem, gan preču un pakalpojumu pircējiem. Nav izpratnes par to, ka ilgtermiņā svarīga kvalitāte ir finansiāli izdevīgāka nekā iespēja šodien iztērēt par dažiem eiro mazāk.
Jūsuprāt, autoservisi tiešām konkurē tikai ar cenu, nemaz - ar kvalitāti?
Lielā mērā jā, bet ar kvalitāti nedaudz arī. Tomēr, ja cenu atšķirība kļūst ļoti liela, tad gan gandrīz neviens negrib maksāt daudzkārt augstāku cenu pat par labāku kvalitāti.
Runājot par autoservisu darba kvalitāti, vai pēc jūsu asociācijas novērojumiem pastāv saistība, ja uzņēmums strādā pelēkajā zonā, tad darba kvalitāte ir zemāka, ja godīgi maksā visus nodokļus, tad augstāka?
Nē, tā nevar teikt. Tikai jāņem vērā tas, ka cilvēks, ar savu automašīnu dodoties uz autoservisu, kurā neiedod norēķinu dokumentu par remontu, uzņemas risku, ka kvalitāte nebūs augsta. Ja autoserviss nespēj par savu darbu paprasīt pietiekami lielu naudu, tātad servisam nav iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Svarīgs ir arī kvalificēts personāls. Latvijas darba tirgū katru gadu nonāk aptuveni 550 automehāniķu elektroniķu, kas pabeiguši profesionālas izglītības iestādes, tomēr nav nekādu nosacījumu, ar kādu izglītotību jābūt autoservisu personālam. Daudzos autoservisos strādā cilvēki, kuriem nav atbilstošās izglītības, praktiski tiek pieņemts darbā katrs, kurš vien ir gatavs automašīnas remonta instrumentus turēt rokās. Protams, ne jau visi darbinieki bez atbilstošās izglītības ir nekam nederīgi, tā es noteikti negribu teikt. Problēma ir, ka valsts mērogā nav prasības servisiem nodarbināt atbilstoši izglītotus darbiniekus.
Vēl viens ļoti būtisks autoservisu nozari raksturojošais aspekts ir tas, ka pēc ekonomiskās krīzes autoservisu tirgū tika sadzīti potenciāli bezdarbnieki, un tas attiecas ne tikai uz autoservisu algotajiem darbiniekiem, bet arī uz tiem uzņēmējiem, kuri ienākuši šajā nozarē. Pēc krīzes valsts mērogā tika apgalvots, ka uzņēmējdarbība jāattīsta. Autoservisu tirgus rezultātā ir uzblīdis, dalībnieku ir par daudz, konkurence ir nenormāli asa, bet tirgū mēģina iespraukties aizvien jauni dalībnieki. Viens uzņēmējs maksā saviem darbiniekiem nodokļus no minimālās algas, otrs noformē darbiniekus uz pusslodzi, trešais uzņēmējs noformē darbiniekus uz ceturtdaļslodzi, vēl kāds uzņēmējs nolemj strādājošos vispār oficiāli nenoformēt. Ja uzņēmējdarbība tiek attīstīta uz tā rēķina, ka tirgus tiek pārsātināts ar shēmotājiem, tad pie laba rezultāta tas neved.
Izdevumus autoservisi optimizē arī citādi, ne tikai ar darbaspēka nodokļu nemaksāšanu. Te jārunā par servisiem, kuri zog elektrību, par servisiem galvenokārt Latvijas pierobežā, kuriem preces tiek pievestas bez jebkādiem pavaddokumentiem un par daudz lētāku cenu. Visa tā rezultātā tirgus ir pilns ar dalībniekiem, kuri veselības konkurences apstākļos vispār nevarētu strādāt un gandrīz nevienam jaunam dalībniekam tirgū nebūtu iespējams ieiet. Lai tirgū ieietu, vajadzētu būt vai nu ļoti lielai naudai, ko investēt, vai arī jābūt ģeniālam, inovatīvam pakalpojumam. Tā būtu veselīga konkurence, diemžēl patlaban tā nav.
Vai nozares uzņēmēji, kuri godprātīgi maksā nodokļus, uzskata, ka VID vajag vēl aktīvāk vērsties pret autoservisiem, kuri nodokļus nemaksā, un atbildīgajām valsts institūcijām aktīvāk apkarot citus jūsu minētos pārkāpumus?
Protams, bet jāņem vērā, ka uzņēmumu, kuri godīgi maksā visus nodokļus, autoservisu nozarē, pēc manām domām, ir 5% no visa tirgus, un es norādu šādu skaitli, jo vēlos būt pēc iespējas optimistiskāks situācijas vērtējumā. Patiesībā šis skaitlis - 5% - ir daudz mazāks, ja runājam par to, ka uzņēmums nomaksā nodokļus pilnībā un tajā netiek īstenota ne maza shēma, ne mazliet lielāka shēma, ne milzīga shēma. Godīgie uzņēmumi ir nekonkurētspējīgi, turklāt divos aspektos. Pirmkārt, ir grūti klientam paskaidrot, kāpēc pakalpojums ir vismaz par 20% dārgāks, bet vairumā gadījumu - par 30-40% dārgāks. Klientam šķiet, ka pret viņu negodīgi izturas, liekot maksāt ievērojami vairāk, un kādā jaukā dienā klients vienkārši dodas uz citu, lētāku autoservisu. Otrkārt, uzņēmumam, kas godīgi maksā visus darbaspēka nodokļus, ir ļoti grūti noalgot kvalificētu darbaspēku, jo to summu, ko šis uzņēmums maksā bruto algā, turpat ielas otrā pusē cits samaksā neto algā un pat varbūt samaksā vairāk.
Darbaspēka nodokļu mazināšana varētu pelēkajā zonā strādājošo autoservisu daudzumu no 95% samazināt, teiksim, uz 40%?
Nē, lai gan ikviena nodokļu mazināšana dod pozitīvu efektu uzņēmējdarbības vidē. Paskaidrošu, kāpēc, manuprāt, nē: vidējā bruto alga autoservisu nozarē Latvijā ir 750 eiro. Lielākā daļa uzņēmumu uzrāda bruto algu no 150 eiro līdz nedaudz pāri 300 eiro, tātad vairāk nekā divas reizes mazāk nekā reālā bruto alga. Samazināt darbaspēka nodokļus tik lielā mērā, lai alga, ko darbinieks saņem uz rokas, pieaugtu vairāk nekā divas reizes, patlaban Latvijā nav reāli.
Kad mūsu valsts sabiedrībai būs daudzu gadu desmitu ilga patēriņa pieredze, kāda ir, piemēram, Somijā vai Vācijā, tad, protams, situācija būs labāka. Lai gan - līdzīgas problēmas ir arī Ziemeļvalstīs un Rietumeiropas valstīs, vienīgi tur pelēkajā sektorā strādājošo vai daļēji pelēkajā sektorā esošo uzņēmumu skaits ir daudz mazāks nekā Latvijā. Var teikt, ka tur ir nevis 5% uzņēmumu, kas strādā legāli, un 95%, kuri vismaz daļēji darbojas nelegāli, bet 95% uzņēmumu strādā pilnībā legāli un 5% atrodas pelēkajā zonā.
Diskusiju krustugunīs nokļuvušais mikrouzņēmumu nodokļa režīms palīdz mazināt pelēko sektoru autoservisu nozarē?
Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir laba lieta, bet tā pārvērsta par farsu un jāanalizē, kurš par to ir atbildīgs. Mikrouzņēmumu darbība Latvijā ir degradēta ar to, ka lieli uzņēmumi vienkārši tiek saskaldīti mikrouzņēmumos - uzņēmumi, kuri iepriekš maksāja lielākus nodokļus kā klasiska SIA, bet tagad, izveidojot mikrouzņēmumus, sākuši nodokļos maksāt ievērojami mazāk. Jāatzīst gan, ka mikrouzņēmumu pastāvēšana mazina nodokļu nemaksāšanu tādā veidā, ka ir uzņēmumi, kuri tiešām iznāca no pelēkās zonas un 9% mikrouzņēmumu nodoklī tomēr ir sākuši maksāt.
Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka uzskata, lai Latvijas uzņēmējdarbības vidē kopumā samazinātos pelēkais sektors, jāmainās visas sabiedrības domāšanai. Piekrītat?
Jā, piekrītu - tas ir pats efektīvākais process, bet to grūti realizēt. Tam nepieciešama visu iesaistīto - valsts institūciju, uzņēmēju, ikviena iedzīvotāja - ieinteresētība un sadarbība. Turklāt nepieciešams starta impulss, kas mudinātu tirgu sakārtot. Kā jau runājām, šobrīd vienīgais impulss ir VID aktivitātes, bet ar to ir par maz. Mēs gribam sagaidīt impulsu tirgus sakārtošanai no Ekonomikas ministrijas, kas ir vistiešākajā veidā atbildīga par to, vai uzņēmējdarbības vide ir sakārtota vai arī tajā valda haoss, ir uzņēmējdarbības vide pievilcīga vai arī degradēta.
Ko Ekonomikas ministrijai vajadzētu darīt?
Autoservisu nozarei jābūt regulētai tādā nozīmē, ka ir personāla kritēriji, kvalitātes kritēriji, tehnoloģiskie kritēriji. Jāievieš sertifikācija vai licencēšana, vienalga, kā to saucam, lai tirgū nevar ienākt uzņēmums, kas neatbilst svarīgiem nosacījumiem. Turklāt jābūt mehānismam, ka par konkrētiem pārkāpumiem licence tiek noņemta. Nevar gaidīt, ka tirgus pats visu atrisinās.