Panākumu iemesli ir dažādi - pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvija atkal ir nonākusi pasaules mediju uzmanības centrā, šoreiz kā pozitīvais ekonomiskās krīzes pārvarēšanas piemērs. Līdzīgi kā Latvijas iestāšanās ES radīja interesi par mūsu valsti kā jaunu galamērķi, arī šobrīd informācijas pieejamība rada interesi. Ne mazāk būtiskas bijušas arī dažādās mārketinga aktivitātes galvenajos tūrisma mērķa tirgos. Turklāt, ņemot vērā nozares specifiku, kad liela daļa sadarbības līgumu par cenām tiek noslēgta pat vairāk nekā gadu pirms tūrisma sezonas sākuma, Latvija ir bijusi salīdzinoši finansiāli pieejamāks galamērķis.
Šī sezona ir pierādījusi to, ka skaidri definēti prioritārie mērķa tirgi tūristu piesaistē sāk sevi attaisnot, un, veiksmīgi turpinot strādāt esošajos mērķa tirgos, jau tuvākajā laikā būs iespējams raudzīties arī uz jauniem tirgiem. Veiksmīgo tūrisma attīstību Latvijā lielā mērā nosaka ekonomiskā attīstība vairākos Latvijas mērķa tirgos, īpaši izceļama Vācija, Krievija un Skandināvijas valstis. Pateicoties ērtām un, pats būtiskākais, regulārām nokļūšanas iespējām, tūristu skaits no šīm valstīm, domājams, turpinās pieaugt arī nākotnē.
Tomēr ienākošā tūrisma potenciāls Latvijā ne tuvu vēl nav izmantots, un jau 2011. gada tūrisma sezona, tāpat kā šī, skaidri iezīmē vairākas nākotnes iespējas un uzdevumus. Laikā, kad situācija Eiropā saglabājas stabili trausla, tūrisma uzņēmumi savu darbību cenšas attīstīt divējādi - piedāvājot jaunus produktus esošajiem klientiem vai meklējot iespējas strādāt ar strauji augošajiem Ķīnas, Indijas un Latīņamerikas starptautiskā tūrisma tirgiem. Tomēr jaunu produktu attīstības iespējas gan esošajiem, gan potenciālajiem klientiem joprojām ir salīdzinoši apgrūtinātas.
Latvijas lauku tūrisma piedāvājums joprojām ir neizmantots ienākošā tūrisma attīstības potenciāls, ko apliecina tūristu skaita koncentrēšanās galvaspilsētā un ap to. Lai gan pieprasījums pēc lauku tūrisma saglabājas augsts, piedāvājuma kvantitatīvais un kvalitatīvais saturs ir ierobežots. Ārpus galvaspilsētas un atsevišķiem attīstītiem reģioniem vēlēšanās piedāvāt jaunus maršrutus tūristiem nereti beidzas, saskaroties ar vājām zināšanām un izpratni par starptautiskā tūrisma struktūru kopumā. Kvalificēta, tūrismā un viesmīlībā specializēta darbaspēka trūkums ir ievērojams un jūtams, tas savukārt rada nedrošības sajūtu par piedāvājumu, tā rezultātā, rodoties izvēles iespējai piedāvāt jau labi pārbaudītus produktus vai radīt jaunus, lēmums tiek pieņemts par labu pārbaudītām vērtībām.
Arī reģionālā sadarbība - gan starp valstīm, gan raugoties plašākā ģeogrāfiskā perspektīvā - netiek izmantota pilnībā. Domājot par tūrisma attīstības perspektīvām, skaidri jāapzinās Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un piedāvājums - Latvija kā galamērķis lielā mērā ir nišas produkts, kura panākumi saistāmi ar prasmi mūsu valsti padarīt kā daļu no ģeogrāfiski plašāka, Ziemeļeiropas vai Centrāleiropas tūrisma piedāvājuma. Arī šī mērķa sasniegšanai kvalificēta un zinoša darbaspēka piesaiste ir ļoti būtiska.
*Via Hansa grupas meitasuzņēmuma Balticvision izpilddirektors un Biznesa augstskolas Turība lektors