Angliski runājošajā pasaulē ārzemju literatūra ir neapskaužamā stāvoklī. No svešvalodām lielākoties tiek tulkoti tikai klasiķi kā Dostojevskis vai Prusts. «Lielie apgādi dabū vairākus tūkstošus manuskriptu mēnesī, un reizēm paiet gadi, pirms viņi tos izlasa,» stāsta M. Gailīte. «Panākt, ka pārtulko kādu modernu dzejnieku, ir gandrīz neiespējami. Faktu, ka Guernica pieņēma Raupa grāmatu, uzskatu par brīnumu.»
Sākotnēji tulkotāja aizsūtīja apgādam pantiņu un vaicāja, vai var elektroniski aizsūtīt vairāk. «Apgādi parasti pieņem tikai papīra formātā - acīmredzot, lai pašiem nebūtu jātērē papīrs,» viņa spriež. «Esmu gadu pavadījusi, sarakstoties ar Guernica, un tagad izdevniecība pieņems arī Noras Ikstenas grāmatu. Ļoti svarīga ir komunikācija ar apgādu. Ja vienreiz maza šķirbiņa ir atvērta, pēc tam ir daudz vieglāk. Piemēram, Zviedrijā labi pazīst Juri Kronbergu, un attiecīgi tur ir izdots vairāk latviešu literatūras.»
M. Gailīte uzskata, ka Guernica labvēlība zināmā mērā skaidrojama ar faktu, ka izdevniecības galvenais redaktors ir dzimis Itālijā un viņa uzstādījums ir atbalstīt tulkoto literatūru - no 25 grāmatām, ko apgāds gadā iespiež, divas ir tulkojumi. Protams, svarīgi arī tas, ka viņam patika Raupa dzeja.
Ieva Lešinska - pazīstama latviešu literatūras tulkotāja angļu valodā - pamatā tulko dzejoļus. «Es galīgi neesmu latviešu prozas piekritēja. Turpretim par dzeju, ko tulkoju, lielākoties sajūsminos - teiksim, par Uldi Bērziņu, Annu Auziņu, varētu minēt vēl veselu rindu.» Viņa iesaka padomāt par latviešu literatūras tulkojumu kvalitāti: «Cilvēki ir sajūsmā, ka latviešu literatūra vispār tiek tulkota. Taču vajadzētu būt kārtīgai tulkojumu kritikai, un tādas nav vispār.» Tulkojumu kvalitāte bieži ir tālu no spīdošas, uzskata I. Lešinska.