Kopš 2010. gada, kad stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas noteica TUA izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, ir izsniegtas 5446 TUA un veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā par vairāk nekā 335 miljoniem latu. Grozījumu autors ir ekspolitiķis, LC/LPP līderis Ainars Šlesers. Grozījumi paredz, ka nekustamā īpašuma iegādes summai Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās jābūt ne mazākai par 100 000 latu, bet pārējā Latvijas teritorijā - ne mazākai par 50 000 latu.
TUA tiek izsniegtas uz pieciem gadiem, un tās dod iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā bez vīzas. Šogad TUA pieprasījuši 1549 ārzemnieki, veicot ieguldījumus nekustamajā īpašumā par vairāk nekā 81 miljonu latu. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, kur nopirkti attiecīgi 325 un 225 īpašumi. Tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē: Babītes novadā - 27, Mārupē - 12, Garkalnes novadā - 8.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veikto pētījumu vidējais TUA saņēmējs ir Krievijas pilsonis, vīrietis vecumā no 35 līdz 40 gadiem ar augstāko izglītību, labi pārvalda svešvalodu (angļu), ir ģimene ar diviem bērniem. Latvijā vēlas uzturēties divus mēnešus gadā, mēnesī uz vienu ģimenes locekli tērējot no 500 līdz 1000 latiem. TUA saņēmēju vidū pārliecinoši dominē Krievijas pilsoņi (77%), 6% - no Ukrainas, 4% - no Ķīnas un Kazahstānas.
Iekšlietu ministrija savā informatīvajā ziņojumā norāda, ka augstajam pieprasījumam jauno mājokļu segmentā Rīgā un Jūrmalā ir atbilstošs piedāvājums, līdz ar to «burbuļa» cenu veidošanās nav novērojama. To ierobežo arī tas, ka lielākā daļa nekustamo īpašumu tiek iegādāta personīgām vajadzībām, nevis tālākai tirdzniecībai. Šiem darījumiem praktiski nav ietekmes uz tādiem tirgus segmentiem kā, piemēram, Rīgas mikrorajonu vecie projekti un neekskluzīvie projekti Jūrmalā. Ietekme galvenokārt ir Rīgā un Jūrmalā - ekskluzīvās vietās un jaunajos projektos.
Ekonomiste Raita Karnīte Dienai uzsvēra, ka šim procesam ir jābūt vadītam un kontrolētam, lai tas nenodarītu ļaunumu tautsaimniecībai: «Nekustamā īpašuma iegādei būtu jāuzliek apgrūtinājums, ka obligāts nosacījums ir iegādātā īpašuma apsaimniekošana. Tāpat būtu jāapsver iegādes summas saprātīga paaugstināšana.» Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris norādīja, ka TUA izsniegšanu vajag regulēt, taču ne ar kvotu palīdzību: «Kvotas ir birokrātisks un administratīvs regulējums, kas rada lielus korupcijas riskus. Daudz efektīvāks veids būtu celt nekustamo īpašumu iegādes summu, tādā veidā regulējot izsniegto TUA skaitu. Šī summa atkarībā no situācijas arī būtu regulāri pārskatāma. Tāpat šo pirkumu vajadzētu aplikt ar nodokli, kas varētu būt 10%-25%.»
Arī Ventspils augstskolas zinātņu prorektors Arnis Sauka norādīja, ka TUA bizness ir normāla prakse, taču noteikti būtu jāceļ iegādes summa, jo 100 000 latu ir daudz par maz. «Tam nav jābūt masveida, bet ekskluzīvam biznesam. Taču vissvarīgākais ir, kādam nolūkam tiek iztērēts saņemtais finansējums. Ja sabiedrībai būs skaidrs, kādiem mērķiem šī nauda tiek novirzīta, mainīsies arī sabiedrības attieksme,» ir pārliecināts ekonomists.