AKP būs jāmēģina izveidot koalīcijas valdību, tomēr pārējās trīs parlamentā ievēlētās partijas līdz šim noraidījušas iespēju kļūt par valdošā spēka partneriem. Arī opozīcijas partiju vidū pastāv nopietnas domstarpības, kas tām var traucēt apvienot spēkus, tāpēc ir izskanējušas prognozes, ka drīzumā būs nepieciešams sarīkot jaunas vēlēšanas.
Turcijas mugurkauls
AKP, kas iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2011. gadā bija saņēmusi gandrīz 50% nobalsojušo atbalstu, šoreiz spiesta samierināties ar «tikai» 40,7% vēlētāju atbalstu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Līdz ar to partijai nākamajā parlamenta sasaukumā būs aptuveni 254 no 550 deputātu vietām, kas tai neļauj vienatnē veidot valdību.
Neraugoties uz ievērojamo vēlētāju atbalsta kritumu, AKP vadītājs un Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu pēc pirmo rezultātu saņemšanas paziņoja, ka partija ir vēlēšanu uzvarētāja. «Šīs vēlēšanas apliecināja, ka AKP ir Turcijas mugurkauls,» viņu citē ziņu portāls Hurriyetdailynews.com.
Tomēr jāšaubās, vai AKP iekšienē valda patiess gandarījums par vēlēšanu iznākumu. Sevišķi sarūgtināts varētu būt partijas dibinātājs - pašreizējais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš pirms vēlēšanām par uzdevumu izvirzīja divu trešdaļu vairākuma iegūšanu parlamentā. Tas ļautu AKP mainīt konstitūciju, lai par Turcijas varas centru kļūtu prezidenta institūcija.
Turcijas politikas eksperts Sinans Ilgens no domnīcas Carnegie Europe uzskata, ka vēlētāji noraidīja R. T. Erdogana ambīcijas pēc plašākas varas. «[AKP rezultāts vēlēšanās] vairāk saistīts ar Erdogana vēlmi koncentrēt varu savās rokās, nevis ar pašu AKP,» analītiķis sacīja BBC.
Par lielāko opozīcijas spēku - sociāldemokrātisko Republikāņu tautas partiju (CHP) - nobalsoja 25% no 46 miljoniem balsstiesīgo, kas piedalījās vēlēšanās. Par galēji labējo Nacionālistu kustības partiju (MHP) balsi atdevuši 16,5% vēlētāju.
Par vēlēšanu īsteno uzvarētāju var uzskatīt nelielo (tikai nepilni 12 tūkstoši biedru) Tautas demokrātijas partiju (HDP), kas kā pēdējā pārvarēja 10% barjeru iekļūšanai parlamentā, saņemot gandrīz 13% balsu. Tādējādi HDP kļuvusi par pirmo kurdu minoritātes intereses pārstāvošo politisko spēku, kas kā partija ieguvusi pārstāvniecību parlamentā.
Sarežģīts uzdevums
Turcijas prezidents R. T. Erdogans pirmdien aicināja visas partijas ar vēsu prātu izvērtēt vēlēšanu iznākumu. «Mūsu nācijas griba stāv pāri visam,» sacīja valsts galva. «Ir svarīgi, lai visas politiskās partijas rīkotos atbildīgi un saglabātu stabilitāti un ticību valstij, kā arī Turcijas demokrātijas sasniegumiem.»
Pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izziņošanas AKP priekšsēdētājam A. Davutoglu būs dotas 45 dienas, lai izveidotu jaunu valdību. Paredzams, ka konservatīvie mēģinās izveidot koalīcijas valdību, piesaistot kādu no opozīcijas partijām. Kā loģiskākā izvēle tiek minēta ideoloģiski tuvā MHP.
Nacionālisti gan neizrāda interesei par strādāšanu vienā valdībā ar AKP. MHP vadītājs Devlets Bahčeli uzskata, ka AKP jāveido valdība ar HDP vai ar CHP un HDP. «Ja šie scenāriji cieš neveiksmi, tad jārīko ārkārtas vēlēšanas,» paziņoja D. Bahčeli.
Arī sociāldemokrātiskā CHP un kreisi radikālā HDP nevēlas iesaistīties koalīcijā ar AKP, skaidrojot to ar korupcijas skandāliem, kas skāruši valdošo partiju, R. T. Erdogana autoritārajām tieksmēm un AKP vadītāju naidīgo retoriku pret opozīciju.
Opozīcijas partijām nākamajā parlamenta sasaukumā būs vairāk deputātu nekā AKP, bet nav ticams, ka tās apvienos spēkus. Galvenais šķērslis tam būtu nacionālistu neuzticība HDP, kas vēlas plašāku autonomiju kurdu apdzīvotajiem rajoniem.