Tuvāk izpratnei par esamības jēgu
Tā es vēl arvien pakonsultējos ar savu vectētiņu un priecājos, ka mūsu viedokļi par patieso vērtību standartiem sakrīt. Tas sniedz mierinājumu, ka, nonākot taisnās tiesas priekšā, tā to piekrišanu, ka cilvēks ir garīga būtne, kam garīgās vērtības noteikti prevalē pār laicīgām, ņems vērā.
Katrs cilvēks, kam tā ir, noteikti ir brīvs. Un noteikti tam sanāk misijas piepildījums, kaut neviens to patieso (misiju) nemaz nezina, tāpēc bieži gadās, ka aizvieto ar noskatītu no kāda cita.
Kaut neaizraujos ar citātiem, jo man šķiet, ka esmu es pats, Oskara Vailda teikto citēšu: «Vairākums cilvēku ir citi cilvēki. Viņu domas ir citu viedokļi, atdarinājums, viņu aizraušanās ir citāti...»
To nu būtu vērts katram bērnam atgādināt, tieši tā, kā man to, kaut citiem vārdiem, darīja saprotamu mans vectētiņš. Tas tāpēc, lai katrs būtu viņš pats, nevis kāda atdarinājums, kas nekad nesanāks tāds kā oriģināls.
Varbūt tad neteiks, ka Rīga ir mazā Parīze. Tikpat muļķīgi būtu teikt, ka Parīze ir lielā Rīga. Un nebūs vairs Latvijā Vidzemes Šveices. Vai ka tas tur ir līdzīgs Hemingvejam - varbūt labāk būtu teikt, ka Hemingvejs līdzīgs tam tur?
Sandris Romanovskis