Kā zināms, Valdis Zatlers paziņojis, ka ar ZZS, kurā lielu lomu spēlē Aivars Lembergs, pie viena sarunu galda nesēdīsies. Otra saderīgākā trijotne ir Saskaņas centrs (SC), ZZS un Šlesera Reformu partija (ŠRP) LPP/LC, ja tā iekļūst Saeimā. Šeit kopsaucējs ir vārds Krievija, ar kuras investīcijām Latvijā šie politiskie spēki lielā mērā saista Latvijas atkopšanos pēc krīzes. Jāatzīmē gan, ka SC pārstāvji Dienas diskusijās daudzos jautājumos «peldēja», līdz ar to viņu politiku prognozēt ir visgrūtāk.
Daudzos jautājumos Dienas diskusijās valdīja vienprātība. Piemēram, ekonomikā - ka nodokļi vairs nav jāpalielina un pakāpeniski tie jāsamazina darbaspēkam. Enerģētikā - ka jāpievienojas Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai un jāpiedalās Lietuvas Visaginas AES projektā. Demogrāfijā - ka valstij jāpalīdz pašvaldībām ar bērnudārzu nodrošinājumu, visbeidzot arī visi bija vienisprātis, ka pēc Rīkojuma Nr.2 Valsts prezidentam tomēr jāierobežo rīcības brīvība tā ņemt un atlaist Saeimu. Tiesa, vairākos būtiskos jautājumos pozīcijas atšķīrās, kas arī ir pamats saderības izvērtējumam.
Vienotība, ZZS, ZRP
Lai arī pirms vēlēšanām publiski Vienotība un ZZS arvien biežāk apmainās ar savstarpējām laipnībām, diskusijas parādīja, ka pašreizējam valdības pārim tomēr ir daudz kā kopīga. Sāktās augstākās izglītības reformas un citi darbi viņus vieno ne vien izglītības, bet arī nacionālajos, enerģētikas un demogrāfijas jautājumos. Daudzos no tiem «ieguļas» arī ZRP, ņemot vērā, ka Valdis Zatlers kā eksprezidents licis šīs valdības šūpuli un «turējis roku uz pulsa». Jo sevišķi tas attiecas uz pozīcijām, kas kaut kādā veidā skar valsts ārpolitiku, piemēram, enerģētikas un starptautiskā aizdevuma lietas. Gandrīz vienprātība ir arī ekonomiskajos jautājumos, visiem atzīstot, ka nākamā gada budžetā ir vēl vajadzīga konsolidācija, tiesa, novirzes parādās, runājot par eiro ieviešanu no 2014. gada. Gan Vienotības, gan ZRP skaidra nostāja ir «par», turpretim ZZS nesaka ne «jā», ne «nē», jo tas nozīmē - konsolidēt vēl par 0,5% budžetu. Valsts finanšu jautājumos ZZS negribīgi, tomēr līdz šim ir piekāpusies Vienotībai. ZZS savukārt ir vienisprātis ar ZRP, ka Valsts prezidents jāvēl tautai, pret ko Vienotība ir skeptiska. Pozīcija, kurā ZRP noteikti ir mazākumā, ir piedāvātā revolūcija augstākās izglītības finansēšanā - to neatbalsta ne Vienotība, ne ZZS.
SC, ZZS, Šlesers
Valdības ilglaicīgākais spēlētājs ZZS diezgan labi tomēr iekļaujas arī citā koalīcijā, proti, kopā ar SC un ŠRP LPP/LC. Abus pēdējos spēkus lielā mērā vieno jau atrastā kopīgā valoda Rīgas domē, gan vairākas pozīcijas. Piemēram, augstākajā izglītībā abi spēki labprāt atbrīvotos no normas, kas liedz valsts dibinātās augstskolās īstenot programmas krieviski. Ainārs Šlesers, kā zināms, ar to saista Latvijas biznesa perspektīvu, proti, te varētu braukt studenti no Krievijas un par paaugstinātu maksu iegūt diplomus. Abi spēki labprāt paplašinātu arī uzturēšanās atļauju koridoru, kas varētu interesēt austrumu kaimiņu, apmaiņā pret investīcijām vai tiem pašiem studentiem. Gan ŠRP LPP/LC, gan SC aizstāv arī pozīciju, ka jāļauj nepilsoņiem vieglāk naturalizēties. Un visbeidzot, ja runa ir par investoriem, abi spēki skatās vienā, proti, Krievijas virzienā. A. Šleseram tas ir Igors Krutojs un kravu īpašnieki, savukārt SC līderis Nils Ušakovs zīmīgi kā pirmo piemēru investoru piesaistes Dienas uzdevumā minēja Krievijas farmācijas kompānijas.
ZZS šajā politiskajā kompānijā neatbalsta īpašu iztaisīšanos Krievijas investoru priekšā, taču savā ziņā trijotnes kopsaucējs ir ZZS A. Lemberga faktors, kurš, pirmkārt, aizstāv Krievijas virzienu tranzīta dēļ, otrkārt, aktīvi piebalso SC un ŠRP LPP/LC skepsei pret aizdevējiem un ekonomisko taupības politiku. Iepriekš pieminētā ZZS neskaidrā pozīcija budžeta deficīta jautājumā sader arī ar SC un ŠRP LPP/LC uzstādījumu «par katru cenu neieviest eiro» un pieļaut 3% deficītu vai pat vairāk. Šajā savienībā ZZS arī politiski bezsāpīgāk varētu panākt pensiju indeksēšanu, ko neatbalsta Vienotība.
ZRP un SC
Zīmīgi, ka politiskajās aizkulisēs plaši apspriestā koalīcija SC un ZRP no pozīciju viedokļa slēpj vairākus konfliktus. Viens no tiem ir jau minētais eiro ieviešanas jautājums, kur ZRP ir pateikusi skaidru «jā», bet SC - gandrīz skaidru «nē», kam priekšnoteikums ir budžeta deficīta lielums un tātad arī taupības pasākumu apjoms. Otrs - ZRP solītā augstākās izglītības reforma ir klaji liberāla, savukārt kreisi noskaņotie SC sazin, vai par labu šādam modelim ļaus upurēt kaut vienu budžeta vietu. Trešais - gāzes tirgus liberalizācija un sašķidrinātās gāzes terminālis, kas ir viens no mīļākajiem V. Zatlera tematiem, savukārt SC no tā metas zosāda, un SC pārstāvis Ivars Zariņš enerģētikas diskusijā teica noteiktu «nē». Terminālis nozīmē konkurenci Krievijas gāzei. Kā var vēlēties atbalstu tam no partijas, kurai ir sadarbības līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija? Un ceturtais - domstarpības gaidāmas arī tautas vēlēta Valsts prezidenta jautājumā, ko aizstāv ZRP, bet SC līderis Jānis Urbanovičs rauca degunu, lai gan precīzu nostāju tā arī nepauda. Ņemot vērā ZRP līdzību ar Vienotību, šie paši argumenti, izņemot izglītības sektoru, attiecas arī uz SC un Vienotības saderību.
VL!-TB/LNNK
Izvirzot priekšplānā nacionālos un valsts valodas jautājumus, Visu Latvijai! - TB/LNNK uzskatāma par nesaderīgāko partneri visās no iespējamajām koalīcijām. Viņu jājamzirdziņš - pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās - nav atradis dzirdīgas ausis pat Vienotības nacionālajā flangā - Ģirts Valdis Kristovskis diskusijā pauda pozīciju: ir labi, kā ir. Arī citos jautājumos ar nacionāli ievirzi Visu Latvijai! - TB/LNNK ir vienpašu pozīcijās. Ekonomiskajā blokā drīzāka saderība ar trijotni Vienotība, ZZS, ZRP, taču tad nacionāļiem viņu mīļākie temati jānoliek dziļos plauktos.