Balso vienlaikus
Vēsturiskā nolīguma, kas nostiprinās Ukrainas ekonomiskās un politiskās saites ar ES, ratifikācijas balsojumi Ukrainas parlamentā Kijevā un EP Strasbūrā norisinājās vienlaikus, jo starp abām pilsētām nodrošināja teletiltu.
Par vienošanās ieviešanu nobalsoja 355 no 381 Augstākās radas deputātiem. Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš klātienē vēroja balsojumu, paziņoja, ka nolīguma ratifikācija ir «pirmais un izšķirošais solis» valsts ceļā uz iestāšanos ES, vēsta NEWSru. EP nolīguma apstiprināšanu atbalstīja 535 no 751 deputāta. EP prezidents Martins Šulcs norādīja, ka asociācijas nolīguma ratifikācija ir «vēsturisks mirklis».
Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neparakstīt asociācijas nolīgumu ar ES un integrēties Krievijas vadītajā Muitas savienībā pērn novembrī izraisīja vardarbīgas demonstrācijas Kijevas Neatkarības laukumā, kuru rezultātā promaskaviskais V. Janukovičs februārī bija spiests bēgt no valsts.
Ukrainas - ES asociācijas nolīgumam ir divas daļas - politiskā un ekonomiskā. Pirmā, ko puses parakstīja martā, paredz, ka Ukraina pakāpeniski pielāgo savu likumdošanu ES tiesību normām. Nolīguma politiskā sadaļa Ukrainai uzliek par pienākumu veikt reformas, ievērot demokrātijas principus, cilvēktiesības, nodrošināt tiesiskumu, tajā skaitā apkarojot korupciju. Tajā arī iekļauti tādi mērķi kā bezvīzu režīma ieviešana un lielāka darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, vēsta EUobserver.
Vienošanās otrā daļa - brīvās tirdzniecības nolīgums - tika parakstīts jūnijā. Saskaņā ar nolīgumu tiks integrēts Ukrainas un ES tirgus, atceļot muitas nodevas un citus tirdzniecības ierobežojumus. Sākotnēji bija paredzēts, ka tas, tāpat kā politiskā sadaļa, spēkā stāsies 1. novembrī, tomēr 12. septembrī ES, Ukraina un Krievija vienojās atlikt nolīguma ieviešanu vismaz līdz nākamā gada 31. decembrim. ES gan ir paziņojusi, ka pagarinās šogad pieņemto beztarifu režīmu Ukrainas eksportam, savukārt ukraiņi joprojām varēs piemērot ievedmuitas ES ražotajām precēm.
Nav gatavi atvērt tirgu
Krievija iebilst pret Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības režīmu, apgalvojot, ka tādējādi valstī caur Ukrainu, ar kuru Krievijai ir brīvās tirdzniecības līgums, ieplūdīs lētas preces no ES. Pirms pagājušajā piektdienā panāktās vienošanās Krievija draudēja atcelt Ukrainai izdevīgos tirdzniecības noteikumus.
Gan Ukrainā, gan Rietumos ir izskanējuši pārmetumi Kijevai un Briselei par piekāpšanos Maskavas diktātam. Britu raidsabiedrībā BBC strādājošais ukraiņu žurnālists Oleksijs Solohubenko uzskata, ka pašlaik nevar runāt par brīvo tirdzniecību starp Ukrainu un Krieviju, jo Austrumukrainā notiekošās karadarbības dēļ abas valstis viena pret otru ir ieviesušas ekonomiskās sankcijas, tajā skaitā dažādu preču importa aizliegumu.
ES paziņojusi, ka lēmums par brīvās tirdzniecības nolīguma ieviešanas atlikšanu pieņemts «Ukrainas sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ». Pēdējās prognozes liecina, ka šogad Ukrainas ekonomika saruks par 6% un tai var nepietikt ar rietumvalstu piesolīto 20 miljardu dolāru (15,4 miljardi eiro) lielo finansiālo palīdzību.
Arī atsevišķi ekonomisti uzskata, ka Ukraina vēl nav gatava pilnīgai tirgus atvēršanai ES produkcijai, kas izspiedīšot no tirgus vietējos ražojumus. Viņuprāt, atliekot tirgus atvēršanu, Ukrainas uzņēmumi iegūst laiku, lai palielinātu konkurētspēju.