1. septembrī stājās spēkā pēdējā vienošanās par uguns pārtraukšanu, lai atvieglotu jaunā mācību gada sākumu.
ANO cilvēktiesību aģentūra gan paziņojusi, ka pēdējos trīs mēnešos pirms augusta vidus vairāk nekā divkāršojies karadarbībā cietušo civiliedzīvotāju skaits. Galvenokārt tajā vainojamas artilērijas apšaudes.
No maija vidus līdz augusta vidum Austrumukrainā gājuši bojā 105 civiliedzīvotāji un ievainoti 308, salīdzinot ar 60 nogalinātajiem un 102 ievainotajiem laikā no februāra vidus līdz maija vidum.
BBC korespondents Kijevā Deivids Sterns atzīmē, ka cilvēkiem šī pauze karadarbībā šķiet ļoti cerīga. Arī ziņas, ka nedēļas nogalē notikusi pēkšņa vadības maiņa tā dēvētajā Doņeckas Tautas republikā, tiekot uztverta kā signāls, ka varbūt arī Maskava vēlas karadarbības izbeigšanu.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko gan brīdinājis valdības pārstāvjus, ka karadarbība var atsākties jebkurā mirklī. ANO aprēķini liecina, ka karadarbībā Ukrainā kopš 2014. gada aprīļa nogalināti gandrīz astoņi tūkstoši cilvēku un ievainoti ap 18 tūkstošiem, lai gan reālie skaitļi varot būt ievērojami lielāki.
Otrdien Ukrainas valdība paziņoja, ka atzīst Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju pār kara noziegumiem, kas paveikti valsts teritorijā kopš 2014. gada februāra. Pērn tiesas jurisdikcija tika atzīta par laikposmu starp 2013. gada novembri un 2014. gada februāri, kurā tika padzīts prokrieviskais prezidents Viktors Januko- vičs.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs atzinis, ka karadarbība Austrumukrainā ir pieklususi, taču vainojis Ukrainu, ka tā nepilda iepriekš noslēgtās vienošanās, piemēram, par lielākas autonomijas piešķiršanu separātistu kontrolētajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
«Kopš 1. septembra notikusi relatīva situācijas stabilizācija, un Ukrainas armija gandrīz nemaz neveic artilērijas apšaudes civiliedzīvotāju rajoniem Donbasā. Taču Minskas vienošanās pildīšanā progresu neredz,» teica D. Peskovs.