Daudzi norāda uz atrašanos krustcelēs, no kurām valsts tā arī nav spējusi izkustēties divdesmit gadu garumā. Ja Kijevas samitā izdosies gūt pozitīvus rezultātus, iespējams, parafējot minēto līgumu, tas var kļūt par labvēlīgu signālu ne jau pašreizējai strauji popularitāti zaudējošajai Ukrainas valdībai un prezidentam Viktoram Janukovičam, bet gan visai ukraiņu sabiedrībai, kuras vairākums vēlas dalību ES. 44% ukraiņu vēlas iestāties ES un tikai 31% atbalsta integrāciju ar Maskavu, liecina Razumkova centra aptauja.
Aktivizējušies eiroskeptiķi
Eiropas Parlamenta delegācijas ES - Ukrainas sadarbībai priekšsēdētājs Pāvels Kovals uzskata, ka opozicionārās politiķes, bijušās Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko ieslodzīšana uzskatāma nevis par iemeslu, bet gan ieganstu aicinājumam iesaldēt attiecības ar Ukrainu. Pēc P. Kovala domām, ES paplašināšanās idejai pašlaik esot daudz pretinieku, bet līgumu par asociāciju var uzskatīt par soli šajā virzienā. Ne jau bez iemesla Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis nesenajā runā Berlīnē centies izvairīties no vārda «paplašināšanās», pievēršoties Ukrainas jautājumam. Jārēķinās arī ar pretestību no ukrainoskeptiķu un Eiropas rusofilu puses, kas austrumos nevēlas nekādas pārmaiņas, kas notiktu bez Kremļa ziņas. Tāpēc pietiek ar pavisam nelielu ieganstu, lai sagrūtu smalki veidotā diplomātija ar Kijevu.
Kijevā uzskata, ka šīs attiecības nav tikušas iesaldētas, tikai pateicoties lielajai Polijas aktivitātei. Nevienai citai valstij kontakti ar Kijevu nav šķituši tik nozīmīgi, un arī izrādījies, ka poļiem ir visvairāk pacietības nodarboties ar Ukrainas jautājumu. J. Timošenko lieta ir galvenais iemesls prasībām apturēt attiecības ar Kijevu, kas ievērojami aktivizējusi ukrainoskeptiķus Eiropā. Uz to Ukraina atbildējusi ar diskusijām, ka varbūt vajadzētu nomierināties ar kursu uz ES un meklēt citu politisko izeju. Viens no vadošajiem ukraiņu politologiem Kostja Bondarenko izveidojušos situāciju nosaucis par zaudējumu, par kuru atbildība pilnībā gulstoties uz Vāciju.
Radio Svoboda korespondente Bogdana Kostjuka Dienai teica: «Vara nav pelnījusi līguma parakstīšanu ar ES, bet tas ir vajadzīgs tautai. Valdošajai elitei par to nospļauties - viņu ģimenes un bērni jau ir Eiropā, bet paši kaut kādā postpadomju realitātē. Tāda noslāņošanās kā pašlaik Ukrainā iepriekš nav bijusi. Tomēr Ukraiņu oligarhiem ir vajadzīga Eiropa un nevis Krievija ar savu ideju par Eirāzijas savienību. Mūsu oligarhi zina, ka Eirāzijā viņus spiedīs stūrī, bet Eiropā valda taisnīgi noteikumi.»
Krievijas akcijas krītas
Radiožurnālists Vitālijs Portņikovs Dienai stāstīja, ka beidzamie notikumi Krievijā bijis nepatīkams pārsteigums V. Janukviča režīmam, kas iepriekš domājis par līdzīgas «stabilas kārtības» izveidošanu. Bijušais Ukrainas valdības eiropeiskās un eiroatlantiskās integrācijas biroja direktors Vadims Trjuhans uzskata, ka «neseno vēlēšanu rezultāti un krievu reakcija uz tiem nez kāpēc mūs attur no ieslīdēšanas «draudzīgajos» apkampienos». Par sliktu kontaktiem ar Kremli runājot arī tas, ka V. Janukovičs esot zaudējis kārtējo cīņu par vienlīdzīgām attiecībām ar Maskavu - savstarpējas sapratnes neesot, gāzes cenas - gandrīz augstākās visā Eiropa, un nekādu perspektīvu uz peļņu nesošiem projektiem. «Tā vietā izskan ultimatīvi aicinājumi pievienoties muitas savienībai vai kādai citai superintegracionālai apvienībai ar vienu mērķi - pavisam apturēt mūsu kustību uz Eiropu,» uzskata V. Trjuhans.
No Janukoviča nebaidās
No līguma parakstīšanas ar ES ir atkarīga tālāka demokrātiskā attīstība Ukrainā - tas var kalpot par labu instrumentu iekšējām reformām un kustībai uz Eiropu līdz pat dalībai savienībā. Savukārt palikšana ārpusē, pēc V. Trjuhana domām, nozīmē neatkarības, brīvības, kultūras, dzimtās valodas zaudēšanu. Spriežot pēc neapmierinātības pieauguma valstī, sabiedrība visai drīz var pieprasīt nopietnas izmaiņas. Iespējams, par to liecina futbola līdzjutēju politiskā pamošanās. Spēlē starp Kijevas un Doņeckas komandām viņi skandējuši: «Spasibo žiteļam Donbasa za prezidenta pida...a!»