Reformas un pārmaiņas
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Ukrainas jauno valdību vadīs līdzšinējais premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, jo viņa partija Tautas fronte ieguvusi 21,6% balsu, par mata tiesu (aptuveni desmit tūkstošiem balsu) apsteidzot P. Porošenko bloku, kurā apvienojusies prezidenta partija Solidaritāte un bijušā boksa čempiona un Kijevas mēra Vitālija Kļičko partija UDAR, par ko nobalsojuši aptuveni 21,4% vēlētāju. Gan P. Porošenko, gan A. Jaceņuks pauduši gatavību kopīgi veidot nākamo valdību.
P. Porošenko paziņoja, ka vairākums vēlētāju apliecinājuši «spēcīgu un neatsaucamu» atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Viņaprāt, vēlēšanu rezultāti arī tulkojami kā atbalsts viņa plānam situācijas risināšanai Austrumukrainā, kur daļu teritoriju kontrolē promaskaviskie separātisti. P. Porošenko ir piedāvājis plašāku autonomiju vairākiem Austrumukrainas apgabaliem.
A. Jaceņuks izteicies, ka nākamajai valdībai jābūt «gudrai un sīkstai». «Tai kopā ar jauno parlamentu vajadzēs apstiprināt taupības pasākumus un veikt virkni reformu, kas nestu pārmaiņas Ukrainai,» viņu citē Radio Brīvā Eiropa. «Ceru, ka valdību veidos tikai profesionāļi, kuri ir spējīgi veikt reformas un ienest pārmaiņas.»
Ukrainas prezidents cer, ka par jaunās koalīcijas sastāvu izdosies vienoties līdz 5. novembrim, kad centrālajai vēlēšanu komitejai jānosauc ārkārtas vēlēšanu galīgie rezultāti. P. Porošenko paudis gatavību runāt arī ar citiem spēkiem par to iekļaušanos jaunajā valdībā.
Ukrainas rietumu pilsētas Ļvovas mēra Andrija Sadovija vadītais politiskais spēks Pašpalīdzība ieguvis 11% atbalstu, liecināja Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati pēc 60% nodoto balsu saskaitīšanas. Ar nepilniem 10% balsu sekoja Opozīcijas bloks, ko veido politiķi no februārī gāztā promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas. Populistiskā Radikālā partija saņēmusi 7,35% balsu, bet Oranžās revolūcijas līderes un ekspremjeres Jūlijas Timošenko vadītā Tēvzeme knapi pārvarējusi 5% barjeru iekļūšanai parlamentā.
Pirmoreiz kopš 1991. gada ārpus Augstākās radas palikusi Komunistiskā partija. Arī ultranacionālā partija Labējais sektors nav saņēmusi pietiekamu atbalstu vēlēšanu apgabalos, kur balsoja par partiju sarakstiem.
Krievija atzīst rezultātus
Augstākās radas sēžu zālē turpmāk būs 27 tukši deputātu krēsli, jo ārkārtas vēlēšanas nenotika Krievijas anektētajā Krimas pussalā, kur mīt 1,8 miljoni iedzīvotāju, un atsevišķos vēlēšanu rajonos promaskavisko separātistu ieņemtajos Austrumukrainas apgabalos Doņeckā un Luhanskā. Tur bez iespējas vēlēt palika trīs miljoni balsstiesīgo.
Neskatoties uz to, starptautiskie vēlēšanu novērotāji uzskata, ka Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanas notikušas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija paziņoja, ka vēlēšanas sarīkotas atbilstoši «demokrātiskajām prasībām». Savukārt Polijas parlamenta novērotāju misijas vadītājs Lukašs Abgarovičs ziņu vietnei NEWS.ru sacīja, ka šīs bijušas «labākās vēlēšanas Ukrainas vēsturē».
Daudziem par pārsteigumu Krievija, kas šogad notikušo varas maiņu Ukrainā nodēvēja par puču un atbalsta Austrumukrainas separātistus, atzinusi balsojuma rezultātus. Tajā pašā laikā Maskava paudusi šaubas, ka vēlēšanas bijušas pilnībā brīvas un demokrātiskas, jo ne visiem Austrumukrainas reģionu iedzīvotājiem dota iespēja piedalīties balsojumā.