Jauno valsts pamatlikumu asi kritizē Ungārijas lielākais opozīcijas spēks Sociālistiskā partija un pilsoniskā sabiedrība, kas pirmdien Budapeštas centrā sarīkoja plašu demonstrāciju. Bažas par daudzajām izmaiņām Ungārijas likumdošanā paudušas Eiropas Savienība (ES) un ASV, bet politikas vērotāji apgalvo, ka šajā Centrāleiropas valstī notiek varas «orbanizācija» jeb virzīšanās uz autoritārismu.
Apklusina medijus
2010. gada maijā Fidesz parlamenta vēlēšanās ieguva 53% balsu, kas tai deva 263 krēslus 386 deputātu lielajā likumdevējā. Šāds vairākums partijai ļāva veikt izmaiņas konstitūcijā, un Fidesz savas likumiski iegūtās tiesības izmantoja.
2010. gadā parlaments pieņēma mediju likumu, kas piešķir valdībai lielākas pilnvaras kontrolēt medijus. Likuma ievērošanas pārraudzība tika deleģēta politizētai Nacionālajai mediju un komunikācijas padomei, kas varēja piemērot naudassodu līdz 200 miljoniem forintu (506 000 latu) arī privātajiem medijiem, kuri, piemēram, aizskar «personas cieņu» vai vēsta «politiski nesabalansēti». Tas arī ļauj pieprasīt žurnālistiem atklāt avotus gadījumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.
Pēc ES un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iebildēm, ka likums ierobežo preses un vārda brīvību, pērn martā tajā tika veiktas izmaiņas. Tā rezultātā par «politiski nesabalansētām» ziņām netiks sodīti interneta izdevumi un blogi. Mīkstināts arī punkts par «uzbrūkoša satura» aizliegumu. Tomēr joprojām padome, kuras sastāvā ir tikai Fidesz pārstāvji, brīvi var piemērot lielas sodanaudas žurnālistiem un redaktoriem.
Decembrī Ungārijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz apvienot centrālo banku un finanšu tirgu regulējošo institūciju. Saskaņā ar likumu bankas funkcijas pārņems jauna organizācija, kuras priekšsēdētāju amatā uz sešiem gadiem iecels Ungārijas prezidents pēc premjerministra ierosinājuma. Likuma dēļ pirms dažām nedēļām Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija atsauca savu misiju, kas atradās Budapeštā, lai apspriestu iespējamo starptautisko aizdevumu Ungārijas ekonomikas problēmu risināšanai.
Visur ieceļ savējos
Lielākā cietēja no V. Orbana valdības veiktajām konstitucionālajām izmaiņām ir tiesu vara, kas faktiski ir zaudējusi neatkarību. Vispamatīgāk «apstrādāta» ir konstitucionālā tiesa, kura turpmāk nevarēs pārskatīt likumus, kuri ietekmē valsts budžetu, piemēram, tādi, kas attiecas uz nodokļiem un taupības programmām. Ja kāds vēlēsies apstrīdēt atsevišķu likuma normu atbilstību konstitūcijai, viņš nevarēs vērsties tieši pie konstitucionālās tiesas, bet būs spiests iziet garu tiesvedības procesu, sākot ar zemākajām tiesu instancēm.
1. janvārī darbu uzsāka jaunizveidotais Nacionālais tieslietu birojs, kura vadītāju ieceļ parlaments. Šis cilvēks vienpersoniski varēs noteikt, kas stāsies to vairāk nekā 200 tiesnešu vietā, kuriem līdz ar Jaunā gada atnākšanu vajadzēja doties pensijā, jo tiesnešu pensionēšanās vecums tika samazināts no 70 uz 62 gadiem. Viņš arī varēs nozīmēt tiesnešus konkrētu lietu izskatīšanai.
Jaunā konstitūcija nosaka, ka turpmāk valsts oficiāli sauksies Ungārija, nevis Ungārijas Republika. Tajā teikts, ka «nācijas garīgo un intelektuālo vienotību uztur Dievs un kristietība», neskatoties uz to, ka tikai 21% Ungārijas iedzīvotāju sevi atzīst par praktizējošiem kristiešiem. Pamatlikumā arī teikts, ka dzīvība ir aizsargājama no ieņemšanas brīža, bet laulība ir uzskatāma par likumīgu, ja tā tikusi noslēgta starp vīrieti un sievieti.
Līdz ar jaunās konstitūcijas pieņemšanu Fidesz sevi ir nodrošinājusi ar milzīgu varu arī tad, ja tā vairs nebūs valdībā. Ir palielināti daudzu svarīgu amatu pilnvaru termiņi un vairumā gadījumu šajos posteņos atrodas Fidesz lojālisti, kuri varēs ierosināt izmeklēšanu pret valdošajiem politiķiem, vērsties pret medijiem un nozīmēt tiesnešus.