Tā kā līdz pirmajam sniegam jeb ceļu būvnieku valodā dēvētajam tehnoloģiskajam pārtraukumam asfaltbetona virsējo kārtu uzņēmējs nepaguva uzliet, ziemas sezonā daļēji rekonstruētais ceļš tika atvērts satiksmei. LVC pārstāve Ieva Niedra skaidro, ka šajā laikā jaunajā segumā radās plaisas, ko SIA CBS Igate apņēmās labot par saviem līdzekļiem. Darbu veikšanai uzņēmums noalgojis apakšuzņēmējus - SIA AC Sega, kas pašlaik labo savu pasūtītāju pieļautās kļūdas.
«Mēs mēģinām saglābt nekvalitatīvos posmus, lai, uzlejot asfalta beidzamo kārtu, ceļš autovadītāju rīcībā tiktu nodots pienācīgā stāvoklī,» Dienai atklāj remontdarbu vietā sastaptais apakšuzņēmēja pārstāvis, kurš savu vārdu neatklāja. Šajā situācijā viņš vaino nevis nekvalitatīvā darba izpildītājus, bet gan valsts īstenoto ceļu būves un uzturēšanas politiku: «Vienīgais kritērijs, lai uzvarētu publiskajos iepirkumos, ir zemākā cena, taču to uzņēmējs var piedāvāt tikai, ja savos aprēķinos paredz vislētāko izejvielu izmantošanu. Tas, kādos apmēros šī iemesla dēļ Latvijas ceļi «slimo» ar bedru sērgu, liecina, ka problēmas sakne meklējama valsts pārvaldē,» uzskata ceļu būvnieks un piebilst, ka tieši nekvalitatīvi materiāli 90% gadījumu ir ceļu bojājumu iemesls.
Lielākā daļa Latvijas ceļu tiek rekonstruēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, un arī konkrētā posma atjaunošanu līdzfinansējis ES Kohēzijas fonds. Pērn Eiropas Komisija pieprasīja LVC un Satiksmes ministrijai (SM) paskaidrojumus, kāpēc Latvijas sabiedrība kritiski vērtē valsts ceļu stāvokli. Lai tos sniegtu, atbildīgās iestādes pasūtīja starptautiskam inženieru birojam pētījumu, kas izvērtēja Latvijā pieņemtos autoceļu būves standartus un procedūras. SM informatīvajā ziņojumā par pētījuma rezultātiem teikts: «Inženieri atzinuši, ka valsts autoceļu segums ir kvalitatīvi ieklāts, izmantojot kvalitatīvu asfaltbetonu, un nodrošina labu braukšanas virsmu. Tai pašā laikā norādīts uz atsevišķiem defektiem apsekotajos autoceļu posmos.» Izpētot oriģinālā pētījuma saturu, atklājas, ka eksperti norādījuši uz vairākām organizatoriskām problēmām, piemēram, pasūtījuma specifikācijās noteikts pārāk zems asfalta blīvuma līmenis un būvdarbi bieži vien notiek nepiemērotos laikapstākļos. Ārvalstu inženieriem šķitis aplami, ka konkursa uzvarētājus izraugās, pamatojoties uz zemāko cenu, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. SM un LVC savā ziņojumā solīja veikt padziļinātu minēto trūkumu cēloņu izvērtējumu un strādāt pie rekomendāciju ieviešanas.
Pēc visa spriežot, solītās rekomendācijas vai nu vēl nav izstrādātas, vai nav nonākušas līdz SIA CBS Igate vadībai, kas savā objektā šosejā Rīga-Jelgava pieļauto kļūdu iemeslus izvairījās komentēt. Tās apakšuzņēmēju pārstāvis pieļauj, ka plaisas un bedres nesen uzklātajā asfaltā radušās Latvijai raksturīgo straujo gaisa temperatūras svārstību ietekmē: «Pareizi būtu asfalta pamatus siltināt, taču tas ir ļoti dārgi, turklāt Latvijā pieņemtie ceļu būves standarti to nepieprasa. Ceļu būvnieki jau nav muļķi - mēs esam informēti par jaunākajām tehnoloģijām nozarē, tāpēc teorētiski zinām, kā uzbūvēt ilgi kalpojošus ceļus, bet Latvijā praksē tas nav iespējams, jo viss atduras pret ierobežoto finansējumu,» uzskata jaunais speciālists.