«Ar tik lieliem zaudējumiem Latvijā vēl nav strādāts,» saka Cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis. Līdz jaunajai ražai audzētājiem vēl izdevies strādāt «pa nullēm». Tad sausuma, plūdu un citu kataklizmu dēļ graudu ražotāju lielvalstīs pagājusī sezona nāca ar niecīgām ražām, Krievija paziņoja par savu robežu slēgšanu un visas labības paturēšanu iekšējam tirgum, līdz ar to graudu iepirkuma cena piedzīvojusi straujāko lēcienu vēsturē.
V. Sīmanis stāsta, ka cūkaudzētāji, kam nav pašiem savas lauksaimniecības zemes, patlaban dzīvo lielā stresā, jo rudenī iegādātie krājumi iet uz beigām, bet nopirkt graudus tikpat kā nevar. Tagad labības cena turoties ap 170 un pat 190 latiem par tonnu, kas ir ievērojami dārgāk nekā pagājušā gada 70 latu par tonnu. «Jau tagad dažiem pietrūkst barības, bet martā sāksies īsta krīze,» saka nozares asociācijas šefs. Tomēr graudaudzētāji labību turpina izvest, jo biržas cena ir vēl augstāka, bet pasaulē labas kvalitātes kvieši ir ļoti pieprasīti.
Slāpē arī ievestā gaļa
«Pašlaik iepirkuma cenu krituma un izmaksu kāpuma dēļ par katru nodoto cūku ciešam 20-25 latu zaudējumus. Jau radušās grūtības ar kredītlīnijas procentu nomaksu, tāpēc ganāmpulku plānoju mazliet samazināt un gaidīt labākus laikus. Taču zinu cūkkopjus, kas saka - ja drīzumā nekas nemainīsies, cūkas izkaus,» saka SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens.
Zemgales lielākais cūkaudzētājs SIA Latvi Dan Agro vadītājs Ilvars Strazdiņš stāsta, ka pašlaik var noturēties, jo labību audzē paši, taču šogad ražu būtu izdevīgāk realizēt, nevis izbarot savām cūkām. Kaut pašlaik strādājot ar zaudējumiem, I. Strazdiņš neplānojot samazināt sivēnmāšu pulku, jo domājot ilgtermiņā.
Dāņu uzņēmumā lielākās problēmas ar barokļu noietu radušās janvāra otrajā pusē, kad «Latvijā stāvgrūdām nāca iekšā cūkas no Vācijas». Cūku audzētāju asociācijas vadītājs V. Sīmanis stāsta, ka Vācijā lopbarībā un arī cūkgaļā atklātā dioksīna piesārņojuma dēļ tika slēgtas tūkstošiem fermu. No vāciešu cūkām atteicās lielākie gaļas noņēmēji - Krievija, Ķīna, Baltkrievija un citas valstis. Līdz ar to tūkstošiem tonnu cūkgaļas palikušas iekšpus ES robežām, automātiski pazeminot gaļas iepirkuma cenas.
Klausot Eiropas Komisijas nostādnēm, Latvija savu tirgu atstāja atvērtu, vien liekot gaļas ievedējiem pārliecināties par katras gaļas kravas izcelsmi. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis uzsver, ka PVD nerisina ekonomikas jautājumus, bet gan rūpējas par patērētāju veselību. «Šī gaļa apdraudējumu nerada un dzīvībai nav bīstama. Baltijas jūras lašos dioksīna ir vairāk,» viņš saka. Latvijai kā vienota ES tirgus dalībniecei neesot tiesību likt speciālus ierobežojumus, ja nav pierādāmu draudu. «Ja mēs prasītu katras kravas analīzes, valsti iesūdzētu tiesā par neadekvātiem piesardzības pasākumiem. Tas izmaksātu vairāk, nekā zaudējums lielā importa dēļ,» pārliecināts M. Balodis.
I. Strazdiņš norāda, ka, piemēram, Francija atradusi veidu, kā apturēt cūkgaļas importu, lai pasargātu savu tirgu no būtiska importa kāpuma un iepirkuma cenu krituma. Tā nevis aizliegusi ievest vāciešu cūkas, bet gan noteikusi katras kravas pārbaudi. Tā kā dioksīna koncentrācijas analīzes ir dārgas un aizņem ilgu laiku, formāli robežas atvērtas, bet faktiski - tikpat kā slēgtas.
Cik tūkstoši tonnu Vācijas cūkgaļas Latvijā pēdējās nedēļās ievests, nav zināms. «Taču apjomi ir ievērojami, turklāt pārprodukcijas dēļ tiek pazemināta cena,» saka V.Sīmanis. Par to liecina fakts, ka janvāra pēdējā nedēļā vietējie gaļas pārstrādātāji ierasto 80 santīmu (bez PVN) vietā par kilogramu cūkgaļas pēkšņi solījuši par 20 procentiem zemāku cenu - vien 60-65 santīmus. Ievest gaļu ir izdevīgāk.
SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne izvairīgi atbild uz jautājumu, vai iepirkuma cenu krituma dēļ gaidāma produkcijas cenas samazināšanās. Uzņēmuma Iepirkuma daļas vadītājs Aigars Jankūns skaidro, ka cūkas lēti iepirktas ļoti īsu laiku, bet pašlaik cenas gandrīz atgriezušās iepriekšējā līmenī.
Tirgus netiks aizsargāts
PVD ģenerāldirektors M. Balodis domā, ka tādās krīzes situācijās valsts pienākums būtu nākt palīgā audzētājiem ar papildu atbalsta pasākumiem, jo «tagad gaļas iepirkuma cena nav loģiska». Pirms pāris gadiem Zemkopības ministrija jau to darīja, piešķirot dotācijas par sivēnmāšu turēšanu. Tomēr Cūku audzētāju asociācijas sarunas ar ministriju beigušās bez panākumiem. V. Sīmanis teic, ka Latvijā situācija vēl nav tik dramatiska kā Lietuvā, kur ražotāji nonākuši tādos zaudējumos, ka sākuši izkaut pat apaugļotās sivēnmātes, ar medikamentiem pirms tam pārtraucot grūsnību. Taču krīze pastiprināšoties pavasarī, kad cūkkopjiem beigsies lopbarība. Tad gaidāma vairāku kompleksu slēgšana.