Pēc sprieduma nolasīšanas K. Mihailovs paziņoja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs.
K. Mihailovam bija izvirzītas apsūdzības septiņu Lietuvas policijas un muitas darbinieku nogalināšanā un mēģinājumā nogalināt vēl vienu muitnieku 1991. gada 31. jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļāva spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa Padomju Savienības Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30. jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi.
2007. gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra K. Mihailovu atzina par aizdomās turamo un tā paša gada oktobrī vērsās pie Latvijas ar lūgumu izdot bijušo kaujinieku. 2008. gada janvāra beigās K. Mihailovs tika izdots Lietuvai.
43 gadus vecais K. Mihailovs tiesas procesa laikā atkārtoti ir noliedzis savu līdzdalību Medininku apšaudē, kas bija viens no asiņainākajiem noziegumiem, ko Padomju Savienības spēka struktūras pastrādāja laikā, kad Lietuva cīnījās par neatkarību.
Prokurori uzskata, ka noziegumu pastrādāja grupējums, ko veidoja K. Mihailovs un vēl divi bijušie Rīgas omonieši Aleksandrs Rižkovs un Andrejs Laktionovs, bet pavēli par uzbrukumu robežpunktam esot devis vienības komandieris Česlavs Mļiņņiks. Trīs pēdējie, visticamāk, atrodas Krievijā, bet līdz šim bez atbildes no Maskavas esot palikuši Lietuvas atkārtotie aicinājumi izdot aizdomās turamos.
Lietuvas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības ar lūgumu palīdzēt risināt jautājumu par Maskavas nevēlēšanos sadarboties krimināllietās, kas saistītas ar noziegumiem Medininkos un asiņainajiem notikumiem 1991. gada 13. janvārī pie Lietuvas Televīzijas ēkas Viļņā.