maijam. Viena no pretendentēm žurnāliste Dace Ķezbere Dienai apstiprināja, ka plāno kandidēt uz NEPLP. Viņu varētu atbalstīt arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kura bija opozīcijā laikā, kad Saeima izraudzījās tagadējo NEPLP, un tādējādi nevarēja ietekmēt tās sastāvu.
Politiskās partijas nevar izvirzīt kandidātus uz padomi, taču neformālās sarunās koalīcijas pārstāvji iepriekš bija atzinuši, ka ZZS būtu jādod iespējas nosaukt sev tīkamāko no nominantiem un partneri šo viedokli varētu respektēt. Tiesa, tas bija laikā, kad saspīlējumu partiju attiecībās vēl nebija radījušas gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) Dienai sacīja, ka līdz nedēļas sākumam vēl neviens potenciālais padomes loceklis nebija pieteikts. Lai pretendētu uz šo vietu, ir jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei mediju, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā.
Kad būs beidzies pieteikšanās termiņš, kandidātu vārdi kļūs publiski zināmi un komisija gaidīs atsauksmes par šīm personām no nevalstiskajām organizācijām, kas ir saistītas ar iepriekšminētajām jomām. Pēc tam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura izvēlēsies nākamo padomes locekli, rīkos publisku diskusiju, uz kuru būs uzaicināti visi pretendenti un nevalstiskā sektora pārstāvji. Ja komisijai būs iespēja izdarīt kvalitatīvu izvēli no pieteikto pretendentu vidus, tad Saeima varētu lemt par jaunā padomes locekļa apstiprināšanu jūnijā - vēl šīs sesijas laikā. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka ir dzirdējis par vairākām kandidatūrām un viņa vadītā frakcija varētu atbalstīt D. Ķezberi, jo viņa zināma kā profesionāls cilvēks. Tāpat gan viņš raksturoja arī žurnālisti un dzejnieci Evu Mārtužu, kura arī varētu kandidēt.
D. Ķezbere, kura no 2001. līdz 2004. gadam jau bija toreizējā Nacionālajā radio un televīzijas padomē, ir televīzijas žurnāliste, kura līdz šim strādāja reģionālajā televīzijā Jūrmalā. Viņai ir arī darba pieredze Latvijas Televīzijā. D. Ķezbere apstiprināja gatavību pretendēt uz vietu padomē un uzskata, ka šo jomu pārzina. Jāatgādina, ka G. Grūbes kompetencē bija Latvijas Televīzijas pārraudzība. Pienākumu sadale NEPLP ir tās iekšējā lieta. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants Dienai sacīja, ka to, vai būs nepieciešams pārskatīt kompetences, varēs pateikt pēc tam, kad būs zināms piektais kolēģis, kas pievienosies komandai. Šī cilvēka izraudzīšanos padome nevarot ietekmēt, jo tā esot Saeimas kompetence, piebilda A. Dimants.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I. Laizāne teica, ka komisija vispirms vērtēs, vai šajā darbā ieinteresētajiem ir priekšstats par veicamajiem uzdevumiem. Būtu arī svarīgi, lai padome varētu strādāt kā vienota komanda. «Tagad tajā ir atsevišķas stipras personības, bet man ir grūti to nosaukt par komandu,» atzina I. Laizāne. Iepriekš Diena bija dzirdējusi par vēl vairākiem nevalstisko organizāciju uzrunātiem mediju jomas pārstāvjiem. No tiem viens Dienai atklāja, ka atteicies kandidēt tieši tāpēc, ka neredz iespēju iekļauties tagadējā padomes komandā, kas neesot vienota. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) uzskata, ka, izraugoties jauno padomes locekli, ir ļoti svarīgi, lai šis cilvēks apzinās globālo mediju situāciju informatīvā kara apstākļos un lai viņam būtu starptautisks redzējums par mediju vidi.