Katru gadu tiek veidots kvalitatīvs snovborda parks, kas piesaista arvien jaunus snovbordistus, tas priecē! Arī Žagarkalns var lepoties ar labu snovborda parku, kā arī Riekstukalns, kas šogad solās ieiet jaunā kvalitātes līmenī. Pirms 50 gadiem Amerikā tapis kā alternatīva slēpošanai un 1998. gadā kļuvis par vienu no olimpisko spēļu disciplīnām, snovbords attīstījies kā nopietns sporta veids, vienlaikus izaudzējot vairākus atzarus jeb subkultūras un no kalna atnākot līdz pilsētvidei. «Rīgā projekts Handshake pārstāv ielu snovbordu, kas tiek iznests no snovborda parkiem uz ielām. Parkos apgūtais tiek likts lietā pilsētas vidē. Tas ir adrenalīna pilns, jo nākas saskarties ar dusmīgiem apsargiem, policiju un vienkārši nejēdzīgiem cilvēkiem. Noskatoties mūsu filmu Break, kas iznāca pērnā gada nogalē, var redzēt, ka visi triki tiek izpildīti vietās, kas parastam garāmgājējam nesaistītos ar snovbordu,» Dabas Dienai stāsta pilsētvides snovborda entuziasts Kaspars Grava.
Nepieradināts skats
Kaspars snovo jau trīspadsmito sezonu un par lielāko sasniegumu uzskata to, ka joprojām esot aktīvs snovbordists gan uz kalna, gan ofisā... Viņa un vairāku domubiedru apvienība Handshake ir snovborda projekts, kas radies, pulcinot Latvijas labākos freestyle snovbordistus, lai aicinātu tos snovot pilsētā un pārceltu snovborda prasmes ielu līmenī. Pilsētvides snovbords plaši izplatījies valstīs, kur nav pieejami lielie kalni, tāpēc braucējiem nepieciešams izmantot savu radošo domāšanu, lai atrastu arvien jaunas vietas, kur braukt ar sniega dēli. Filma Break stāsta par pilsētas snovotāju piedzīvojumiem Rīgā un tuvējās kaimiņvalstīs, tās uzņemšanā Handshake vīri ir viesojušies visās Baltijas valstu galvaspilsētās, kā arī vairākās pilsētās tepat Latvijā. «Ar šo filmu gribējām parādīt snovborda otru seju, kas ir pilsētvidē - blakus mūsu ikdienas takām, kāpnēm un trepju margām. Domājam, ka cilvēkiem būtu interesanti ieraudzīt arī šāda veida - nepieradinātu - snovbordu. Mēs nepretendējam uz olimpiādi, bet mēģinām atrast snovošanas kreatīvo pusi. Pilsētvidē mēģinām uzmeklēt šķēršļus, lai tos pašus trikus, ko sportisti paveic uz kalna, darītu pilsētā,» uzsver Kaspars. «Mums nav treneru, kas parāda, kā pareizi jādara, mēs mēģinām atklāt jaunas iespējas, jo pārstāvam nevis sporta veidu, bet dzīvesveidu. Mēģinām ne tikai snovot, bet foto un video formātā noķert vidi kopā ar braucēju, lai izskatītos skaisti. Ja snovojam vakarā, organizējam gaismas, mums ir operators, fotogrāfs.»
Apsargi nav šķērslis
Kaspars nekur neesot sastapies ar rakstiski formulētu aizliegumu snovot pilsētā, taču cilvēki neesot pārāk saprotoši: «Nebojājam margas, pa kurām braucam, neko sliktu nenodarām videi, vienmēr cenšamies aiz sevis satīrīt. Sētnieki sniegu parasti tīra nost no kāpnēm, mēs saliekam atpakaļ, taisot tramplīnu, bet pēcāk atkal novācam.» Inventārs derot tas pats, kas uz kalna. Mazliet lielāks esot traumu risks, tomēr katram sava galva uz pleciem - visi pieauguši cilvēki!
Rīga snovošanai esot diezgan līdzena, Tallina un Viļņa gan ir pasaulē iecienītas, turp brauc pilsētvides snovbordisti no Eiropas un Amerikas. Jo kalnaināka pilsēta, jo vairāk tur būs margu un trepju - un iespējami stāvas. Ir arī speciāli ievilkšanas mehānismi, pat ar elektrību, kas dod iespēju strauji uzņemt ātrumu. Bet, protams, labākā vieta ir snovborda dzimtene Amerika, kur ir tradīcijas un gan kalnu kūrortos, gan pilsētās frīstaila snoveru vairāk. Filma Break daudzus vilina arī uz Rīgu. Kamēr sniega nav, interesantas vietas snovošanai tomēr jau noskatītas.