Tomēr Īslandes un Ķīnas vienošanās palika tikpat kā neievērota Īslandes ekonomikas nelielo apmēru dēļ, kā arī tāpēc, ka Īslandi no Eiropas kontinentālās daļas šķir ievērojams attālums, turpretim Šveices parakstītais līgums izsauca pamatīgu sašutuma vētru ES valstu vidū. Piemēram, Francija nekavējoties apsūdzēja Ķīnu, ka pēdējā gatavojas izmantot Šveici kā laukumu iekļūšanai Eiropas tirgū.
Jāņem gan vērā, ka attiecības starp Ķīnu un ES valstīm šobrīd ir ļoti saspīlētas un atrodas uz tirdzniecības kara robežas. Domstarpības radušās daudzos jautājumos, bet īpaši plašu rezonansi ieguva Eiropas Komisijas jūnijā pieņemtais lēmums piemērot antidempinga nodevas saules paneļu importam no Ķīnas, jo pēdējā plaši subsidē šo nozari. (Sākotnēji Ķīnas saules paneļu importam tiks piemērota nodeva 11,8% apmērā, bet, ja «problēmas netiks atrisinātas», augustā nodeva palielināsies jau līdz 47,6%.) Atbildot Ķīna savukārt paziņoja, ka sāk antidempinga izmeklēšanu pret Eiropas vīnu ražotājiem no Francijas, Itālijas un Spānijas. Minētās izmeklēšanas dēļ Parīzes sašutums ir gluži saprotams.
Starptautisko ekonomikas procesu analītiķi arī norāda, ka Šveices un Ķīnas vienošanās var ietekmēt Briseles plānus noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Šveice ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, turklāt atrodas Rietumeiropas centrā, un ar to noslēgtais līgums lielā mērā atver ceļu ķīniešu precēm kā uz ES valstīm, tā brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas gadījumā arī uz ASV. Gan Brisele, gan Vašingtona šī iemesla dēļ nešaubīgi izvirzīs Šveicei pretenzijas, tā kā brīva tirdzniecība ar Ķīnu sola ne tikai ieguvumus, bet arī problēmas.