Savukārt pašvaldības nav apmierinātas ar faktu, ka saņem tikai ceturto daļu no azartspēļu nodokļa, bet pārējos 75% saņem valsts. Turklāt nevar noliegt arī azartspēļu atkarības problēmu, kas skar ne mazums dažādu paaudžu iedzīvotāju.
Lai iegūtu azartspēļu darbības licenci, uzņēmējam valstij jāsamaksā 300 000 latu. Kad valsts devusi atļauju, piekrišana jāprasa arī pašvaldībai, kurā spēļu zāli plānots atvērt. Tieši šeit sākas lielākie sarežģījumi, jo tikai retos gadījumos pašvaldība dod atļauju. Pavisam nesen vilšanos piedzīvoja SIA Optibet, jo Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atkārtoti noraidīja uzņēmuma lūgumu atļaut jaunas totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Rīgā, Avotu ielā.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs norāda, ka šāda politika nav godīga: «Optibet konkurē ar nelegālajiem azartspēļu organizatoriem internetā, kas valstij nemaksā nekādus nodokļus. Viņi vēlas atvērt tikai totalizatora pieņemšanas punktu, kas fiziskā izteiksmē ir dators, krēsls un viens cilvēks. Rīgas dome (RD) to aizliedza darīt, pamatojot to, ka konkrētajā vietā ir liela cilvēku plūsma.» RD Sabiedrisko attiecību nodaļa gan informē, ka Optibet lūgums noraidīts, jo azartspēļu organizators noteiktajā termiņā nebija iesniedzis vajadzīgos dokumentus.
Līdz tiesai
RD jau trešo sasaukumu pēc kārtas neizsniedz atļaujas jaunu azartspēļu vietu atvēršanai. Patlaban likvidētas visas spēļu zāles, kas savulaik darbojās pašvaldībai piederošajās telpās.
Attīstīt biznesu uzņēmēji mēģina citās pilsētās. Piemēram, pērn saņemtas trīs licences jaunām spēļu vietām - pa vienai Līvānos, Daugavpilī un Tukumā. «Jaunas spēļu zāļu licences tiek izsniegtas tikai atsevišķos gadījumos, bieži vien pašvaldība piešķir jaunu atļauju ar nosacījumu, ka cita spēļu zāle tiks slēgta,» skaidro Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) vadītāja Signe Birne.
Likumā noteikts, kur spēļu zāles nedrīkst atvērt, piemēram, pie skolām, slimnīcām un kultūras iestādēm. Ja uzņēmēju neapmierina pašvaldības atteikuma argumenti, var vērsties tiesā. Patlaban noris 15 tiesvedības dažādās instancēs līdz pat tiesai Eiropas līmenī, lielākoties tās vērstas pret Rīgas pašvaldības lēmumiem.
«Iemesls lielā mērā slēpjas naudā, jo no azartspēļu nodokļa 75% saņem valsts, pārējo - pašvaldība. Protams, pašvaldības ir neapmierinātas, ka saņem tik maz, jo spēļu zāles esamība tieši pašvaldībai rada lielākās problēmas. Mēs esam ierosinājuši Finanšu ministrijai (FM), ka vajadzētu pārskatīt šo dalījumu, taču ministrija tam nepiekrīt,» stāsta A. Marcinkēvičs. Dienai iegūt atbildi no FM neizdevās. FM pārstāve Ieva Pužule norādīja, ka nepieciešama papildu situācijas izpēte: «Atbildi nav iespējams sniegt ne šodien, ne tuvākajās dienās.»
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Mutjanko Dienai uzsver, ka pašvaldībām vajadzētu dot lielākas tiesības uz atļauju izsniegšanu spēļu zāļu atvēršanai. «Pašvaldību savienībai un IAUI ir diezgan atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Jāatzīst, ka pašvaldībām ir sarežģīti izvērtēt veselu apstākļu kopumu, taču, ja kāds no faktoriem var traucēt iedzīvotāju mieru un drošību, pašvaldība var arī nedot atļauju vērt vaļā spēļu zāli konkrētajā vietā.»
31 miljons budžetā
Lai gan spēļu zāļu un kazino skaits īpaši nepalielinās, nedaudz pieaugusi šo iestāžu peļņa. Pērn izložu un azartspēļu nozares uzņēmumu kopējais neto apgrozījums bija vairāk nekā 116 miljoni latu, salīdzinot ar gadu iepriekš, tas pieaudzis teju par 16%. Tomēr līdz 2007. gada ieņēmumiem nozarei vēl tālu, 2012. gada rezultāti liecina, ka izdevies nopelnīt tikai 64% no tās summas, ko izdevās 2007. gadā.
S. Birne teic, ka tuvākajā laikā nozare pirmskrīzes līmeni nesasniegs: «Izklaides nozarē ieņēmumi ir tieši proporcionāli iedzīvotāju iespējām izmantot piedāvātos pakalpojumus. Patlaban tomēr nav pamata runāt par būtisku brīvo naudas līdzekļu pieaugumu cilvēkiem.»
Valsts un pašvaldību budžetos no nozares nodokļiem pērn gūti 31,5 miljoni latu, pirmskrīzes laikā vidēji iekasēti 50 miljonu.
Sāpju bērns internets
Galvenā problēma gan valstij, gan arī nozares pārstāvjiem ir azartspēles internetā. Par tām nodokļi tiek saņemti minimāli, un to uzraudzīšana sagādā lielas grūtības. Turklāt atšķirībā no tradicionālajām azartspēlēm šādas izklaides internetā padara atkarīgus tieši gados jaunus spēlmaņus, jo internets ir viņu ierastā vide.
To, ka virtuālās azartspēles ir augoša industrija, kas rada problēmas, atzīst arī IAUI. S. Birne norāda, ka inspekcijai patlaban nav pilnvaru ne slēgt portālus, kas strādā bez licences, ne apkarot azartspēļu reklāmu publiskajās vietnēs. «Konstatētos faktus par pārkāpumiem nosūtām Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) un Valsts policijai, bet nepietiekamo resursu un citu prioritāšu dēļ lēmums ne vienmēr tiek pieņemts operatīvi,» stāsta S. Birne.
PTAC pārstāve Ilze Žunde gan apgalvo, ka sūdzības par azartspēļu reklāmu centrā tiek saņemtas ļoti reti. Lielākoties ar tām vēršas uzņēmēji. Pērn bijušas septiņas sūdzības, visbiežāk tās saistītas ar interneta azartspēļu reklāmas pārkāpumiem.
Cik lielas summas Latvijas iedzīvotāji iztērējuši virtuālajām azartspēlēm, informācijas nav. A. Marcinkēvičs stāsta, ka Spēļu biznesa asociācija pirms dažiem gadiem apkopojusi datus, cik lielas naudas summas banku transakcijās sūtītas ar konkrētu kodu, kas apzīmē azartspēles, un tie bijuši apmēram 14 miljoni latu. Lai samazinātu nelegālo azartspēļu organizētāju darbību Latvijā, FM sagatavoti grozījumi divos likumprojektos, pērnā gada beigās ar rīcības plānu nāca klajā arī Eiropas Komisija. Plānā iekļautas vairākas iniciatīvas, kas dalībvalstīm jāīsteno divu gadu laikā.
Tramīgs un noslēpumains
Kaut gan legālā azartspēļu biznesa apgriezieni mazinājušies, interneta azartspēļu industrija plaukst. Nav uzskaites, cik cilvēku būtu atkarīgi no šādām izklaidēm, tomēr jau pusgadu no azartspēlēm atkarīgie, līdzīgi kā alkoholiķi un narkomāni, saņem finansiālu atbalstu atkarības ārstēšanai vairāk nekā 700 latu apmērā.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Minesotas programmas vadītāja psihoterapeite Venita Dāve norāda, ka pēdējos desmit gados to spēlmaņu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības, ir liels, turklāt nav mazinājies.
«Pie speciālista viņi vēršas smagās krīzes situācijās, piemēram, ja veidojas ļoti daudz parādu, ja veikuši kādas kriminālas darbības. Sākumā cieš ģimenes locekļi, pēc tam, lai iegūtu līdzekļus azartspēļu spēlēšanai, atkarīgie sāk zagt gan no tuviniekiem, gan paziņām, gan darbavietā. Pēdējos gados, kad ļoti viegli ir pieejami tā sauktie ātrie kredīti, šie cilvēki ir parādu jūgā pie vairākiem nebanku kreditētājiem,» stāsta V. Dāve.
No azartspēlēm atkarīgie lielākoties ir ļoti noslēgti un melīgi. Viņi kļūst tramīgi, jo visbiežāk kaut kas jāslēpj, tas rada trauksmi un reizēm pat ir par iemeslu pašnāvībai. Bieži ir gadījumi, kad atkarīgie saņēmušies lūgt palīdzību, taču, uzzinot prasības, vēlme noplok. «Nesen bija ienākusi kāda sieviete spēlmane. Raudādama stāstīja, ka gadu nebija spēlējusi azartspēles, bet divās dienās nospēlējusi divus tūkstošus latu. Sacīja, ka ļoti grib ārstēties. Tiklīdz pateicu, ka ārstēšanās laikā nedrīkst izmantot mobilo telefonu, asaras notrauca un aizgāja,» atceras psihoterapeite un norāda, ka atkarību izārstēt paša spēkiem ir ļoti grūti, ir jāvēršas pie speciālista: «Pievilinošs faktors ir pirmās veiksmes. Arī tad, kad cilvēks sāk zaudēt naudu, atmiņā iespiedusies eiforija par gūtajām uzvarām, un tā viņu motivē. Atkarību uzveikt ir ļoti grūti, bet iespējams.»