Rinalds Sirsniņš
n Kā jūtas kāja?
Kāja jūtas dīvaini. Jūtu, ka pamazām nāk ārā zāles. Bez tām nevarētu spēlēt, taču nebija jau kam taupīties, jo šī bija finālsērijas izšķirošā spēle. Rīt došos pie dakteriem, un skatīsimies, ko darīt tālāk. Man ir pēdas sastiepums ar tūsku, parasti vajadzīga ilgstoša ārstēšana.
n Ar ko bijāt pārāki?
Pirmkārt jau šķiet, ka vairāk gribējām uzvarēt. Parādījām cīņassparu. Domāju, ka mūsu labā nospēlēja arī pieredze. Tādi spēlētāji kā Uvis Helmanis un Aigars Vītols ļoti palīdzēja.
n Pirmajā puslaikā cīnījāties līdzīgi, bet otrajā iniciatīva jau piederēja jums. Kas notika?
Arī pirmajā puslaikā bijām ieguvuši nelielu pārsvaru, taču pēc tam daži metieni neiekrita, pieļāvām dažas kļūdas un beigās pat nonācām iedzinējos. Otrajā puslaikā izdevās pārsvaru attīstīt.
n Kad noticēji tam, ka esat čempioni?
Tam, ka varam uzvarēt, ticēju visu laiku. Gan finālsērijā, gan sezonas gaitā. Šajā spēlē pa īstam noticēju trešajā ceturtdaļā, kad aizgājām atrāvienā.
n Kam pienākas vislielākā pateicība par uzvaru?
Visai komandai. Sākot ar spēlētāju, treneriem un vadību. Domāju, ka bija pareizs solis spēlēt šeit, Daugavas sporta namā. Bijām pamatturnīrā ieguvuši sava laukuma priekšrocības. Kādēļ tās neizmantot?#