Lai vieglāk saprastu darba tirgu, to varētu iedalīt trijās grupās: augsti/ zemi kvalificēts darbs un pakalpojumu sfēra. Augsti kvalificēta ārzemju darbaspēka izmantošanai Vācija nekad nav likusi augstus šķēršļus, tāpēc šo nozari likuma izmaiņas neskars spēcīgi. Latvijas speciālistiem Eiropā nav nekāda īpaša profila. Priekšrocības varētu rasties tad, ja pretendenti uz vienu amatu ir līdzīgi kompetenti, bet Latvijas kandidātam nav nepieciešama darba atļauja.
Daudzsološākās nozares speciālistiem no Latvijas varētu būt mežsaimniecībā un ekoloģisko produktu sfērā, vēl Vācijā jau gadiem ir ārstu un inženieru deficīts. Labas iespējas es redzu arī latviešu studentiem «praktiskajās zinātnēs». Vienīgais nosacījums ir tas, ka viņiem pēc universitātes jātrod praktikanta vieta, - pēc 1. maija to izdarīt noteikti būs vieglāk. Svarīgs nosacījums ir labi pārvaldīt vismaz angļu valodu. No paša pieredzes varu teikt, ka Latvijas universitātēs tam tiek pievērsta pārāk maza uzmanība.
Pakalpojumu sektorā svarīgi ir zināt vācu valodu. Te ir iespējas atrast nodarbošanos tiem, kas jau kādu laiku ir strādājuši zemas kvalifikācijas darbu un ir iemācījušies vietējo valodu. Nodokļu sistēmas īpatnību dēļ liela daļa šajā sektorā nodarbināto strādā uz pusslodzi un saņem mēnesī algu ap 400 eiro apmērā. Tā ir augstākā alga, par kuru nav jāmaksā nodokļi. Darba līgums parasti ir nestabils, nav ne atvaļinājuma tiesību, ne atvaļinājuma naudas, ne Ziemassvētku pielikuma. Ceļš uz stabilu līgumu ir prakse (Ausbildung), tā var ilgt vairākus gadus, saņemot visai zemu atalgojumu. Prakses veiksmīga pabeigšana vēl negarantē darba vietas saņemšanu, daudzi uzņēmumi izmanto praktikantus šajā sfērā vienīgi kā lēto darbaspēku. Lai saņemtu darba atļauju, ir arī jāpierāda, ka oficiālā alga pietiek iztikai, tāpēc strādāt pēc šāda veida noteikumiem principā vispār atkrīt.
Visbeidzot par zemas kvalifikācijas darba iespējām: arī šeit darba tirgus jau ir diezgan piesātināts. Vācijā ir daudz cilvēku, kas ir ar mieru strādāt sliktu darbu par zemu atalgojumu. Kopš Vācijas sociāldemokrātu (SPD) Harz IV reformas, kas būtiski samazināja sociālo un bezdarbnieku pabalstu lielumu, daudzi ir spiesti pieņemt šādu darbu. Līdz ar Latviju darba tirgū sevi piesaka arī citas valstis, vairākas no tām ir Vācijas kaimiņvalstis, vēl Bulgārija, Rumānija un Horvātija saņems 150 000 darba atļauju, tātad arī šajā lauciņā latviešiem klāsies grūti. Neraugoties uz visu, latvieši var šeit pretendēt uz darbu tādās nozarēs kā gastronomija, būvniecība un telpu tīrīšana.
Paši vācieši uz jaunajiem konkurentiem, protams, skatās ar skepsi. Viņi baidās, ka kritīsies algas un pieaugs bezdarbs. Lielākā kritika skan no austrumu pierobežas rajoniem, bet domāju, ka viņiem nav pamata uztraukties, jo algas Vācijas austrumu daļā nav daudz lielākas par jauno darba pretendentu algām dzimtenē. Lielo firmu un koncernu īpašnieki savukārt priecājas par jaunajām pārmaiņām, viņiem šīs izmaiņas nāk par labu. Vācu laikraksts Die Zeit raksta, ka jaunās likuma izmaiņas, iespējams, samazinās nelegālo strādnieku skaitu, kas varētu palielināt valsts ienākumus no nodokļiem. Pagājušajā gadā Vācijā, apejot nodokļus, tika apgrozīti apmēram 350 miljardi eiro (ap 13,9% no iekšzemes kopprodukta).
Man pašam tādu piepelnīšanās darbu paralēli mācībām atrast nav grūti, bet labi atalgotu darbu ar izdevīgu līgumu gan nāktos meklēt ļoti ilgi. Šķiet, ka visai maz latviešu izdosies izmantot jaunās likuma izmaiņas Eiropas Svienībā, - Vācija novilcināja šo procesu ne bez iemesla. Noteikti, ka dažam labam izdosies atrast šeit darbu, varbūt pat labā kvalifikācijā, bet Vācija viennozīmīgi latviešiem nekļūs par otro Īriju.
Kaspars Adijāns Johanesa Gutenberga Maincas Universitātē Vācijā studē Austrumeiropas vēsturi