Pirmā izvēle ir veterinārās zāles, kuru iedarbība uz dzīvnieku ir izpētīta un apstiprināta, tās ir zināmas, efektīvas, drošas. Ja tādu zāļu nav (ļoti daudzas veterinārās zāles Latvijā nav reģistrētas - tātad nav pieejamas, jo reģistrācijas process ir dārgs), veterinārārsts var izrakstīt cilvēku zāles, kurām zināmas aktīvās vielas, kas veterinārijā ilgstoši lietotas. Taču gadās, ka nelaime notiek tālos laukos, kur veterinārā ambulance nav gluži aiz durvju sliekšņa. Jebkurā gadījumā gādīgs saimnieks izveidos sava mājdzīvnieka aptieciņu, lai palīdzētu pirmās nepieciešamības gadījumā. To vislabāk izveidot kopā ar veterinārārstu. Aptieciņā noteikti jābūt pretcaurejas līdzekļiem ar probiotikām (labajām zarnu baktērijām, piemēram, Florentero, Fermactiv, vai toksīnus absorbējošiem līdzekļiem, piemēram, Pro-Pectalin tabletēm vai pastām, kas, uzsūcot toksīnus, iedarbojas līdzīgi kā Smecta vai aktīvā ogle, ko lieto cilvēkiem).
Sarežģītāk ir ar sirdszālēm. Sirds problēmas dzīvniekam var diagnosticēt tikai veterinārārsts, jo sirds vainas mēdz būt dažādas. Vienas zāles var dzīvniekam kaitēt, citas - ārstēt. Ja veterinārārsts diagnosticējis sirdskaiti, mājās noteikti jābūt specifiskajām vetārsta nozīmētajām suņu zālēm. Tāpat arī citu hronisku slimību gadījumā dzīvnieka aptieciņā jābūt zālēm, ko veterinārārsts izrakstījis.
Bieži saimnieki ievēro, ka dzīvnieks sāk kasīties. Pirmā doma parasti saimniekiem ir par kādu alerģiju uz barību vai vides faktoriem. Tomēr visbiežākais niezes cēlonis mājas mīluļiem ir blusas - pat ja dzīvniekam ir bijusi viena blusa, kas iekodusi un aizlēkusi prom, dzīvnieks ar alerģiju no blusas kodieniem var kasīties vēl divas (!) nedēļas.
Jau sācies siltais laiks, un blusas ir klāt, tāpēc mājas aptieciņā jābūt pretblusu līdzeklim vai vēl labāk - dzīvniekam jau ir jābūt apstrādātam pret blusām. Saimnieks pats var izvēlēties - iegādāties pretblusu siksniņu, pūderi, smidzināmo preparātu vai skaustā pilināmo. Kā veterinārārste un suņu īpašniece es dodu priekšroku skaustā pilināmajiem preparātiem. Bet dzīvnieku īpašniekiem ir dažāda pieredze, un arī šo līdzekļu klāsts ir gana dažāds - katrs var atrast savam dzīvniekam labāko. Pirms izvēlēties zāles, jānoskaidro, vai tās iedarbojas gan uz blusām, gan ērcēm.
Reti, bet gadās, ka suņiem tāpat kā cilvēkiem piemetas nātrene un parādās pumpas. Tad palīdz antihistamīna tabletes, piemēram, tavegils vai suprastins. Devas nosaka veterinārārsts. Nebūs pareizi, ja, nenosakot īsto niezes iemeslu, tūlīt sāksiet dot antihistamīnus - suņu niezei var būt dažādi iemesli.
Attiecībā uz zāļu lietošanu dzīvniekiem pats svarīgākais, kas jāatceras, ir, ka zāles dzīvniekam paraksta tikai un vienīgi veterinārārsts! Ir gadījumi, kad, saimnieki labu gribēdami, var savam dzīvniekam nodarīt lielu ļaunumu, kam sekas var būt ļoti bēdīgas, piemēram, bieži cilvēkiem lietoto paracetamolu nekad nedrīkst dot kaķiem, ibuprofēns un aspirīns var būt ļoti kaitīgs suņiem.
Pirms jebkuru cilvēku zāļu došanas dzīvniekiem noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu.
*Universitātes Vetfonda veterinārārste