Jānis Ikstens
Politologs, LU profesors
Tiešā veidā ietekme nebūs liela. Subjektīvi - Vienotība būs atkārtojusi Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 2004. gada vēlēšanu rezultātus, taču zemā balsotāju līdzdalība jebkuram Vienotības konkurentam ļaus teikt, ka šis ir situatīvs rezultāts, - aizvadītajās vēlēšanās piedalījās mazāk nekā katrs trešais balsstiesīgais, un līdz ar to šie rezultāti nav attiecināmi uz kādām citām vēlēšanām. Objektīvi - jautājumi, ko lemj Eiroparlamentā, būtiski atšķiras no tiem, ko lemj Saeima.
Savukārt netieša ietekme varētu būt vairākos virzienos.
Dažas partijas Eiroparlamenta vēlēšanas mēģināja izmantot kā treniņpasākumu pirms nākamajām vēlēšanām - atgādināt par sevi un atrādīt līderus. Tas varētu atstāt zināmu ietekmi.
Neskaidrs, kā Vienotība kompensēs Valda Dombrovska trūkumu. Viņš, kļūstot par Eiroparlamenta deputātu un vēlāk varbūt par eirokomisāru, vismaz tiešā veidā izstājas no vietējām «politiskajām rotaļām». No tā izriet jautājums: vai Vienotība priekšvēlēšanu komunikācijā mēģinās par Valdi Dombrovski uzdot Vjačeslavu Dombrovski, vai arī ekspremjera tēls tiks atrādīts pirms Saeimas vēlēšanām, kā tas jau piedzīvots, piemēram, ar Roberta Zīles iesaisti Nacionālās apvienības kampaņā.
Neapmierinātības ar rezultātiem dēļ dažas partijas varētu lemt par kampaņas stratēģu un komunikāciju speciālistu nomaiņu. Un ļoti arī iespējams, ka viens otrs partiju finansētājs varētu gremdēties pārdomās par to, kuru sarakstu vērts atbalstīt, kuru ne.