Batālijas ap cīsiņu un sardeļu izslēgšanu no skolēnu ēdienkartēm sabiedrībai devušas vismaz vienu labumu. Pieaugusi izpratne par to, ko mēs ēdam. Izrādās, ka veikalos nav nemaz tik viegli atrast cīsiņus, kuru sastāvā būtu vismaz 70% īstas gaļas.
Meklējot kompromisu sākotnējam Veselības ministrijas priekšlikumam vispār aizliegt cīsiņus un sardeles skolu ēdienkartēs, radies lēmums tomēr retu reizi atļaut bērnu mācību iestādēs šos izstrādājumus, ar noteikumu, ka gaļas saturs tajos ir vismaz 70%. Taču reālajā Latvijas tirgū šādu produktu ir gaužām maz. Rīgas miesnieka tehnologi sola, ka drīzumā parādīsies šāds unikāls produkts - cīsiņš ar augstu gaļas saturu tajā. Neizslēdzam, ka Latvijā ir dažs ražotājs, kurš tomēr piedāvā šādu produkciju. Taču cenas dēļ tirgū absolūti dominē cīsiņi un sardeles, kuri vairāk pildīti ar subproduktiem, emulsijām, sojas miltiem, bet mazāk - ar gaļu. Gaļu aizstāj - gaļas garšas pastiprinātāji, kurus pietiekamā klāstā piedāvā mūsdienu pārtikas ķīmija.
Diskusija par bērnu ēdināšanu neizbēgami raisa diskusiju par pārtikas kvalitāti Latvijā vispār. Zemas kvalitātes produktu lietošana veselībai var izrādīties tikpat kaitīga kā smēķēšana vai alkohola lietošana. Nepareizas ēdienkartes dēļ radušās slimības arī gulst uz sabiedrības un pašu neapdomīgo ēdāju budžeta, apmaksājot rēķinus par zālēm, lai ārstētu slimības, kuras izraisījusi neveselīgu produktu lietošana.