Viņu iesākto rudenī turpinās otrās kārtas žūrija, no izvirzītajiem nominantiem izvēloties Spēlmaņu nakts balvas laureātus. Vērtēšanā piedalīsies: Līga Ulberte, Līvija Dūmiņa, teātra zinātniece Guna Zeltiņa, kā arī TV un kino režisors Armands Zvirbulis un žurnālists Dmitrijs Petrenko.
Spēlmaņu nakts/skats 2011 - tā šogad nodēvēts novembrī paredzētais apjomīgais teātra festivāls, kura laikā pirmo reizi tiks apvienoti divi lieli pasākumi: gadskārtējā profesionālo teātru skate Spēlmaņu nakts un Baltijas mūsdienu drāmas festivāls Skats, kurā piedalīsies divas labākās oriģināldramaturģijas izrādes no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Spēlmaņu nakts izrādes Rīgā tiks spēlētas 19. novembrī, piedāvājot labākajai izrādei un latviešu literatūras iestudējumam nominētās izrādes, bet 20. novembris būs Spēlmaņu nakts/skata Latvijas diena, kurā redzēsim Jaunā Rīgas teātra izrādi Ziedonis un Visums un iestudējumu Aija pēc Jaunsudrabiņa Dailes teātrī. Spēlmaņu nakts noslēguma ceremonijas radošajā komandā šogad strādās režisors Elmārs Seņkovs, dramaturgs Jānis Balodis un scenogrāfs Reinis Dzudzilo, pasākums notiks leģendārā Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā - 23. novembrī - Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
KO JŪS UZSKATĀT PAR SEZONAS VIRSOTNI?
Silvija Radzobe, teātra kritiķe
Aizvadītā sezona Latvijas teātros ir bijusi īsta krīzes sezona bez nozīmīgām iecerēm un inovatīviem risinājumiem valsts teātros. Tajā pašā laikā ir vairākas izrādes, kas ir rūpīgi nostrādātas un pieticīgā mērogā piedāvā vairākas interesantas skatuviskās idejas. Par pašu nozīmīgāko uzvedumu uzskatu Alvja Hermaņa izrādi Kapusvētki (JRT). Līdz konsekvencei tiek attīstīts un novests motīvs, kas aizsākts jau agrāk, - apokalipse attiecībā uz latvisko sabiedrību. Motīvs tiek attīstīts ļoti rafinētā un šķietami vieglā formā, tādēļ to ir grūti uztver. Arī es to sapratu tikai vēlāk. Līdz ar to šī izrāde izvirza jautājumu - vai skatītāji un teātra kritiķi vienmēr ir tādā intelektuālajā līmenī, kādā ir Hermanis? Šī ir labiem aktieru darbiem bagāta sezona: Artūra Skrastiņa Saljēri (Amadejs, DT), Andra Keiša Otello un Kaspara Znotiņa Jāgo (Otello, JRT), Tālivalža Lasmaņa Dr. Stokmanis Valmieras teātrī, Kaspara Kārkliņa Čaks (Spēlē, Spēlmani!, Liepājas teātris), arī aktrises - Guna Zariņa izrādē Smagais metāls, Sandra Zvīgule Heda Gablere (Heda, Andrejsala), Inese Kučinska izrādē Ragana (Liepājas teātris) un Vita Vārpiņa izrādē Marija Stjuarte (DT).
Valters Sīlis, režisors
Viens no maniem trim favorītiem ir režisores Ineses Mičules un Kaspara Znotiņa monoizrāde Pauļuka rāmji. Izvēlētajā ļoti vienkāršajā, pat nedaudz kaitinošajā kompozīcijā un dramatizācijas veidā atklājās kaut kas aizmirsts. Brīnišķīgs un ļoti uzrunājošs stāsts par to, kādam būt māksliniekam un ko tas prasa - nebūt nevienam parādā. Izrāde Čīkstošais klusums (režisors Ģirts Ēcis, Latvijas Nacionālais teātris) bija liela uzdrošināšanās veidot diskusiju uz lielā teātra skatuves. Protams, materiāls jau iepriekš bija pārbaudīts teātrī Igaunijā, bet tik un tā - nopietns gājiens. Tēlaina diskusija par aktuālo parādīja teātra nišu, kas vēl nav aizpildīta. Savukārt izrāde Sāra Keina (režisors Mārtiņš Eihe, Ģertrūdes ielas teātris - L. S.) mani aizrāva ar kompozicionāli vienkāršā formā izstāstītu spēcīgu stāstu, nespiežot vēstījumu strikti lasītājam acīs.