Vērtējot latviešu vēlētāju sastāvu ārzemēs, sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka jāņem vērā - tā nav viendabīga masa. Vecais emigrācijas vilnis jeb pārsvarā Amerikā, Kanādā, Austrālijā, Skandināvijā un Rietumeiropā mītošie trimdas latvieši esot pārliecināmi par pilsoņa pienākuma pildīšanu, taču ar jaunā emigrācijas vilņa pārliecināšanu klātos krietni grūtāk. Zaļo un Zemnieku savienības valdes loceklis Viesturs Silenieks papildina, ka liela daļa viesstrādnieku dalāma divās grupās - tādos, kuri neuzskata sevi par pietiekami nozīmīgiem, lai viņu balss kaut ko izšķirtu, un tādos, kuri uztver sevi par nozīmīgākiem nekā Latvija un kuriem šī «mēslu bedre» nav vajadzīga. Lai šos vēlētājus pārliecinātu balsot, «vispirms jāmainās Latvijai», tāpēc jēgu braukt un aģitēt uz ārzemēm V. Silenieks neredz. Cita lieta, ka vēlētājus ārzemēs var sasniegt informācija internetā.
Pirms iepriekšējām vēlēšanām partijas aģitēja arī Īrijā, taču vēlēšanu rezultāti pierādīja, ka «to publikas daļu politika neinteresē», norāda A. Kaktiņš. Tāpēc pirms šīm vēlēšanām, kad, šķiet, partijas naudā nepeldas, kampaņu veidotājiem varētu šķist lietderīgāk tomēr naudu tērēt, uzrunājot vēlētājus Latvijā. Vienotība centīsies vēlētājus Īrijā uzrunāt ar interneta starpniecību, lai gan pirms iepriekšējām vēlēšanām apvienībā ietilpstošā partija Jaunais laiks (JL) aktīvi darbojās arī Īrijā uz vietas, izriet no Vienotības līdzpriekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas teiktā. No partiju pārstāvju teiktā var secināt, ka Vienotībai viņi paredz lielāko atbalstu trimdas latviešu vidū. Par to liecina arī iepriekšējo Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo JL šajā elektorātā bija pārliecinošs līderis. S. Āboltiņa stāsta, ka Vienotības rindās ir virkne trimdas latviešu, pavasarī Amerikā viesojās Sarmīte Ēlerte, Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis nesen atgriezās no Austrālijas.
Internetu kā vienīgo līdzekli ārzemēs mītošo latviešu uzrunāšanai min arī apvienības Saskaņas centrs līderis Nils Ušakovs, kurš norāda, ka arī kampaņas ziņojums vēlētājiem gan Latvijā, gan ārzemēs neatšķirsies. Ārzemju latvieši ir jāuzrunā «principa pēc, jo viņi ir mūsu tautieši», tomēr ir jāsaprot, ka tikai maza daļa no viņiem piedalīsies vēlēšanās, jo daudzi nedzīvo pilsētās, kurās ir Latvijas konsulāts. N. Ušakovs šaubās, ka ir lietderīgi braukt tikties ar 30-50 cilvēkiem, ja krietni vairāk cilvēku var sasniegt ar interneta palīdzību.
Ja citas partijas pie latviešu vēlētājiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, tiešām nebrauks, tās būs apsteidzis Ainārs Šlesers jeb apvienība Par labu Latviju! (PLL). «Pilnīgi noteikti to darīsim,» par plāniem uzrunāt vēlētājus ārzemēs izsakās tās kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks. Viņš stāsta, ka emigranti tiks uzrunāti ne tikai ar sociālo tīklu palīdzību, bet gan PLL līderi (Rīgas apgabalā, kur tiks ieskaitītas ārzemēs nodotās balsis, PLL saraksta pirmais numurs būs A. Šlesers) tiksies ar vēlētājiem uz vietas. Uz kurām valstīm politiķi varētu doties? Uz tām, kur vairāk latviešu, piemēram, Lielbritāniju, Ameriku, saka Ē. Stendzenieks.