Par e-veselības sistēmas ieviešanu periodiski tiek runāts jau vairākus gadus. Nu šī tēma atkal ir aktualizēta, izvēršot diskusiju par e-veselības projektu nepieciešamību.
Kā aptieku tīkla vadītājs varu teikt, ka e-veselības projektu ieviešana ir ļoti nepieciešama, jo ir ikviena pacienta interesēs. Mēs, Ģimenes aptiekas, to redzam kā integrētu veselības informācijas tīklu, kas aptvertu slimnīcas, laboratorijas, aptiekas un visus primārās medicīniskās aprūpes darbiniekus.
No aptiekas viedokļa raugoties, uzlabotos farmaceitiskās aprūpes kvalitāte. Ārsts, izrakstot zāles pacientam, tā varētu ne tikai viegli pārraudzīt diagnozes un izmeklējumu rezultātus, bet arī redzēt, kādas citas zāles pacients lieto, kuras tam izrakstījis cits ārsts. Tas ļautu novērtēt zāļu mijiedarbību un iespējamās blakus parādības. Aptiekas šīs sistēmas ietvaros saņemtu un apstrādātu elektronisku recepti, kas būtu noformēta atbilstīgi nepieciešamībai un pilnīgi korekti, tādējādi nodrošinot nevainojamu zāļu izsniegšanas procesu. Aptiekās varētu uzlabot zāļu pieejamību un darba organizāciju, jo būtu viegli iegūt jebkādu statistisku informāciju par zāļu lietošanu.
Nereti aptiekām un ārstiem pārmet, ka tiek izrakstītas un pārdotas dārgākas zāles, lai gan pieejami arī lētāki analogi. Taču tie ir tikai apgalvojumi un patieso situāciju izpētījis nav neviens. Ar e-sistēmas palīdzību būtu ļoti vienkārši noskaidrot, kādas zāles reāli izraksta ārsti un kādus medikamentus tirgo aptiekās. Tas atvieglotu arī uzraugošo valsts iestāžu darbu, jo viss būtu centralizēti apkopots vienuviet un, lai iegūtu informāciju, nebūtu jābrauc uz konkrēto aptieku vai medicīnas iestādi.
Ar e-veselības ieviešanu tiktu sakārtota un kļūtu pārskatāmāka arī zāļu kompensācijas sistēma. Tas attiektos ne tikai uz valsts, bet arī uz privāto apdrošināšanas sabiedrību kompensācijas mehānismu.
Savukārt, domājot par sistēmas vēlamo funkcionalitāti, tās elementiem noteikti jābūt elastīgi maināmiem. Šādu apjomīgu projektu ieviešot, sākotnēji noteikti nevarēs paredzēt visas tās praktiskās darbības nianses. Tādēļ jāparedz, ka atsevišķas lietas var mainīt, nemainot visu sistēmu kopumā.
Lai izslēgtu negodīgas konkurences iespēju, datiem jābūt vienādā mērā pieejamiem vienas grupas lietotājiem. Piemēram, ārsta izrakstīta elektroniska recepte tiek uzglabāta vienotā datubāzē. Klientam, apmeklējot jebkuru aptieku, ir jābūt iespējai, lai tās farmaceiti, pievienojoties datubāzei, varētu iegūt izrakstīto recepti savā aptiekas sistēmā.
Neuzskatām, ka jebkādi lēmumi e-veselības projekta ietvaros būtu jāpieņem steigā bez analīzes. Piemēram, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē e-veselības sistēmā uzglabājamo datu drošība. Ņemot vērā, ka sistēma uzglabās ļoti privātus personas datus (diagnozes, lietotās zāles), to nonākšana nesankcionētā lietošanā ir jāizslēdz pilnībā.
Šo projektu nevar realizēt bez nopietnām nozares pārstāvju diskusijām. Mēs vēlētos, lai diskusijas sāktos ar vispārējā e-veselības modeļa apspriešanu: ko tajā ir lietderīgi iekļaut, kādas darbības sfēras tas aptvers, kādas varētu būt atsevišķo elementu ieviešanas prioritātes. Pēc izstrādes vajadzētu sekot testēšanai reālajā vidē, taču ar ļoti ierobežotu lietotāju loku. Tad atkal būtu nepieciešamas diskusijas par testa rezultātiem, lai pēc tam valsts līmenī tiktu ieviests pēc iespējas izstrādātāks projekts ar iespējami mazāk tehnisko kļūmju.
Protams, kā liecina mūsu kaimiņvalsts Igaunijas piemērs, ir jāpaiet zināmam laikam, lai farmaceiti iemācītos strādāt ar jauno sistēmu un izmantotu tās priekšrocības. Taču, kad tas reiz ir paveikts, par to dzirdamas tikai ļoti pozitīvas atsauksmes, jo darbs ar receptēm aptiekās ir ievērojami atvieglojis farmaceitu ikdienu.
* Ģimenes aptieku direktors