Mēs varam ņemt grāmatas no bibliotēkām un lasīt. Tikai ne romānus, bet izzinošo literatūru. Arī datorkursus iziet par brīvu - radīsies datordraugi. Tad vēl rīdzinieki var samainīt savus nesamaksājamos dzīvokļus ar dzīvojamo platību laukos. Tikai vajag kādā mazpilsētiņā vai ciematā, lai ir veikals, satiksme un medpunkts. Pati tā izdarīju. Un nu par māju, kūtiņu, šķūni un zemi (4000 kv.m.) gadā maksāju Ls 7 - jā, jā! Bet Rīgā bija jāmaksā Ls 80-120 mēnesī. Tagad kopju dārziņu, audzēju zosis, broilerus un tītarus. Biju jau piemirsusi, kā garšo vistas zupa no brīvībā audzētas vistas. No tādas tik tiešām var atveseļoties. Super!
Apkurei malku pērku skaldītu. Pietiek ar divām kravām par Ls 75 (tātad 150:12=12,50 mēnesī). Un plīts - kāda bauda! Gan dzīvā uguns, gan cita garša ēdienam!
Vajag tikai drosmi, mīļie pensionāri! Man šeit rinķī apkārt pensionāri cep tortes - uh, cik garšīgas, tādas nekur nenopirkt! Pat nakti strādā, jo izlaidumu laikā citādi nevar paspēt. Tad vēl tirgojas ar pašu vistiņu dētām oliņām. Kas par oliņām! Dažiem vēl ir spēks turēt gotiņu. Protams, tirgojas ar produkciju. Kas par pienu, krējumu, biezpienu, kur nu vēl siers! Un cenas! Piens, kam ceturtā daļa krējuma pa virsu (dzeru caur salmiņu, lai nav tīrs krējums jādzer) maksā Ls 0,30. Putukrējums un krējums - Ls 0,50 puslitrs. Mani broileri kautsvarā sver astoņus kilogramus un kādi dzelteni - tādi viņi izaug trijos mēnešos. Nu, vai nav vērts pensionāram nākt dzīvot laukos?
Cik šeit patīkams apmeklējums pie ģimenes ārsta! Nekādu rindu un drūzmēšanos. Beidzot esmu kārtīgi izmeklēta, konstatētas manas hroniskās vainas, kuras sen slepeni mocīja. Nu lietoju vajadzīgās zāles un jūtos gandrīz kā no jauna piedzimusi. Tā ka, mani mīļie kolēģi pensionāri, galvu augšā un uz priekšu! Mēs tagad esam brīvi cilvēki, galvenais ir neņemt galvā mūsu valsts un tautas iznīcinātājus, ar viņiem mēs neizcīnīsimies, tur vajadzīgi jaunāki, spēcīgāki spēki. Mēs tikai varam lūgties, jo mums ir laiks. Lūgšanas ļoti palīdz, vienīgi jāprot un pareizie vārdi jālieto. Mēs jau esam tai kategorijā, kad slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tāpēc piedāvāju šo variantu «valsts valstī».
Palīdzēsim paši viens otram! Ar iepriekš pieminētajām cenām nodemonstrēju, cik patiesībā mēs normāli varam dzīvot savā tēvzemītē Dievzemītē. Lai mums skaists senioru laiks! Tatjana Kristovska