Līdzīgi bija arī 2009. gada pavasarī, kad valdībai bija jāglābj valsts no bankrota, bet pēc 10. Saeimas vēlēšanām - jāved laukā no krīzes. Šoreiz mērķis ir panākt ekonomisko un politisko stabilitāti. Taču līdzi no iepriekšējās ministru komandas uz jauno valdību V. Dombrovskim ir atnācis tikai finanšu ministrs Andris Vilks un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (abi Vienotība). Premjers savā pirmajā valdībā ir strādājis kopā arī ar satiksmes ministru Aivi Roni, kurš toreiz vadīja Ārlietu ministriju.
Uzrunājot Saeimu pirms uzticības balsojuma, V. Dombrovskis uzsvēra, ka savā komandā ir aicinājis arī ar partijām nesaistītus profesionāļus. Piemēram, varētu minēt zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Diviem jaunā Ministru kabineta locekļiem - veselības ministrei Ingrīdai Circenei (Vienotība) un tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (VL!-TB/LNNK) - jau ir iepriekšējā darba pieredze valdībā. Runā premjers minēja, ka valdībā būs arī cilvēki, kuri ir noskaņoti radikālākām reformām, nekā līdz šim, kas varētu būt adresēts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Taču, lai tās īstenotu, ir nepieciešama sabiedrības iesaiste. Tāpat reformas nebūšot veiksmīgas bez sadarbības ar pašvaldībām, kurām ir jānodrošina stimuli, lai tās būtu ieinteresētas radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi savā teritorijā. Kā galvenos uzdevumus premjers minēja tūlītēju ķeršanos pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas un sekmīgu starptautiskā izdevuma programmas pabeigšanu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot jaunos ministrus valdības pirmajā svinīgajā sēdē, atzina, ka nav īsti mierā ar rezultātu - prezidentam ir bijušas gan piezīmes par valdības deklarāciju, gan par ministru sarakstu, un šī esot smagu kompromisu valdība. Valsts prezidents cer, ka darbos tai veiksies labāk, nekā koalīcijas veidošanas laikā. «Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir liela pieredze valdības vadīšanā, tomēr viens nav karotājs, jo tikai saliedētā komandā ir spēks. Šoreiz iesildīšanās distancei laika faktiski nav. Šobrīd valdībai jābūt tik spēcīgai kā vēl nekad,» sacīja A. Bērziņš.
Dienu pirms uzticības balsojuma Valsts prezidents A. Bērziņš medijiem atklāja, ka par vairākiem kandidātiem ir saņemti arī viņiem neglaimojoši atzinumi no tiesībsargājošajām iestādēm. Neviens ministru kandidāts nomainīts netika, un nevienu uzvārdu ne prezidents, ne premjers neatklāja. Taču to no Saeimas tribīnes debatēs izdarīja Kārlis Seržants (ZZS), paziņojot, ka «uz prezidenta galda bija nolikti trīs ministru uzvārdi - R. Kozlovska, G. Bērziņa un E. Sprūdža», bet pirmie divi esot profesionāļi savā jomā. Visi trīs minētie ministri žurnālistiem apgalvoja, ka neesot saņēmuši nekādu informāciju, kas viņiem varētu liegt veikt amata pienākumus. R. Kozlovskis NATO samita laikā koordinēja sanāksmes drošības pasākumus, ko ārvalstu partneri atzinīgi novērtējuši, Dienai atgādināja E. Rinkēvičs.
Debatēs piedalījās visu partiju pārstāvji un neatkarīgie deputāti. Viens no viņiem Klāvs Olšteins, kurš pavasarī solīja sekot Valdim Zatleram, tagad līdzīgu solījumu deva V. Dombrovskim, kurš varot būt drošs par sešu no Zatlera Reformu partijas aizgājušo deputātu atbalstu. Opozīcijas pārstāvji savās runās bija nesaudzīgi - Saskaņas centra runātāji neparedzēja šai valdībai ilgu mūžu, jo «bez Saskaņas tai nav nākotnes». Raimondam Vējonim (ZZS) valdības veidošana atgādinājusi bērnībā iecienīto cirka spēli - «te iet augšā, te iet lejā». Viņaprāt, šajā laikā ir sašķelta sabiedrība, un «parādījās oligarhi, bet arī oligarhi ir dalīti labajos un sliktajos». R. Vējonim ir iespaids, ka valdību atbalsta labie oligarhi. Taču viņa kolēģis, bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis, parunājās ar savu pēcteci A. Roni, kura noskaņojums liecināja, ka jaunais ministrs necentīsies ministrijā sākt ar cilvēku nomaiņu pret sev lojālām personām, bet vispirms izvērtēs katra profesionālo atbilstību amatam.