«Jauno valdību varēs vadīt tikai izlēmīgs Ministru prezidents, kurš spēj ap sevi pulcēt spēcīgu un saliedētu ministru komandu, sastrādāties tajā un uzņemties atbildību par valdības darbu kopumā,» sacīts prezidenta paziņojumā medijiem pirms sarunām. Tajā uzsvērts, ka ministriem ir jābūt ar labu reputāciju un atbalstu sabiedrībā, valdības vadītājam - «atvērtam komunikācijai ar sabiedrību, jo izpildvaras darba skaidrošana vairos sabiedrības uzticību valsts varai kopumā».
Darbu saraksts līdzīgs
S. Āboltiņa prezidenta minētos kritērijus saista ar sabiedrības uzticību valdībai kopumā un tās rīcībspēju. Vienotība nākamajā nedēļā valdē, Saeimas frakcijā un arī domē plāno diskusijas par savu premjera kandidātu, bet par to ar Valsts prezidentu partijas pārstāvji neesot runājuši. Uz tikšanos Vienotība ieradās ar darāmo darbu mapītēm. R. Vējoņa redzējums lielā mērā ir sakritis ar partijas piedāvājumu, sacīja S. Āboltiņa. Izglītības sistēmas reforma, veselības aizsardzība, demogrāfija, tāpat kā valdības prioritāte - iekšējā un ārējā drošība -, ir tie jautājumi, kuros Vienotības saraksts saskan arī ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) nosauktajiem uzdevumiem.
«Valsts iekšējā un ārējā drošība pastāvošajos ģeopolitiskajos apstākļos nemainīgi jāsaglabā kā valdības augstākā prioritāte, turklāt ļoti svarīgi drošības jautājumi ir gāzes tirgus liberalizācija un informatīvās telpas stiprināšana,» akcentē arī Valsts prezidents. Gāzes tirgus liberalizāciju ir uzsvērusi arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), taču Ekonomikas ministrija ir viena no tām, kuru ZZS varētu censties iemainīt pret jau agrāk iekāroto Satiksmes ministriju. R. Vējonis no valdības sagaida arī Nacionālajā attīstības plānā apsolīto ekonomisko izrāvienu. Tā nodrošināšana ir vairāku ministriju kompetencē, un par to atbildīga ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā ir vēl viena joma, kuru labprāt vadītu ZZS. Taču tās viedoklis par novadu attīstību atšķiras gan no ministra Kaspara Gerharda (NA) piedāvātā novadu reformas modeļa, gan Vienotības priekšlikuma jauno novadu karti sagatavot jau līdz 2018. gadam, kad Latvija svinēs valsts simtgadi.
Par un pret Āboltiņu
Lai nonāktu līdz sarunai par darbiem, vispirms ir jāizvēlas premjera kandidāts, kura vadībā notiek atbildības jomu sadale, un pēc tam kopā ar katras nozares ministru kandidātiem tiek gatavota valdības deklarācija. Taču nākamā valdības vadītāja izraudzīšanās var nonākt strupceļā. Ja Vienotība izvirzīs S. Āboltiņu, ZZS neizteiks viedokli par pretendenti, bet gribēs pārliecināties par NA atbalstu Vienotības izvēlētajai personai, apstiprināja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš uzsvēra, ka ZZS neiešot tādā valdībā, kurā nav Nacionālās apvienības, kas jau ir paziņojusi, ka neatbalsta Vienotības priekšsēdi šajā postenī. Taču nav skaidrs, kāpēc ZZS pati nevar paust skaidru attieksmi pret S. Āboltiņu. Diena sazinājās ar dažiem ZZS ierindas biedriem reģionos, kuri nebūt nebija noraidoši pret S. Āboltiņu. Kāds ietekmīgs ZZS uzņēmējs, kurš vada prestižu uzņēmumu ārpus Rīgas, Dienai sacīja: «Šajā brīdī un šajā situācijā es neredzu citu piemērotāku kandidātu par Solvitu Āboltiņu, kura ir pieredzējusi un kompetenta. Te ir jautājums, vai kāds var vai nevar sapurināt valdību, un nezinu, kurš vēl to var izdarīt. Viņa būtu laba kandidāte.»
ZZS premjera kandidāts ir Aivars Lembergs. Viņš gan neizrādot interesi vadīt valdību, ceturtdien sacīja A. Brigmanis. Taču ZZS frakcijas vadītājs pieļāva, ka var nonākt līdz tam, ka ZZS ir jāuzņemas valdības veidošana. Tās nopietnākais premjera kandidāts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ar kuru arī Diena sazinājās. «Es jau visos pasākumos tieku minēts, bet tas nav sevišķi nopietni. Esmu pārliecināts, ka Vienotība pati atradīs premjeru,» sacīja J. Dūklavs. Viņaprāt, ZZS ar 21 mandātu Saeimā nevajadzētu uzņemties valdības vadīšanu. Uz vaicāto, vai viņš piekristu iet S. Āboltiņas vadītā valdībā, J. Dūklavs atbildēja, ka nebūtu sevišķi korekti tagad par to izteikties - ja S. Āboltiņu izvirzītu, viņš ar kandidāti runātu par piedāvājumu.
Saskaņa gatava mēģināt
Kamēr koalīcijas partijas strīdas, bet, iespējams, jau ir sākušas politisko tirgu, lielākā Saeimā pārstāvētā partija Saskaņa R. Vējonim izteikusi gatavību pamēģināt valdības veidošanu, aicinot dot tai desmit dienas laika, pēc tikšanās pavēstīja Saskaņas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Nacionālā apvienība, tāpat kā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un No sirds Latvijai, tikties ar Valsts prezidentu dosies piektdien. Arī NA runās par valdības uzdevumiem, Dienai apstiprināja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Uz vaicāto, kā izkļūt no strupceļa, kādā partijas nonākušas, viņš atbildi cer sagaidīt no R. Vējoņa. Ar savu vēstījumu prezidents iepazīstinās pēc tam, kad būs ticies ar visām partijām. Ja Vienotībai neizdodas gūt vairākuma atbalstu savam premjera kandidātam, esot jautājums, vai valdības veidošanu uzņemas ZZS. G. Bērziņš pieļāva, ka var nonākt arī līdz kandidātam, kas nav saistīts ar partijām, bet tādā gadījumā tas būtu vairākus mēnešus ilgs process. Viņam arī ir atmiņā, ka R. Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš valdības veidošanas laikā kā kandidātu bija aicinājis toreiz bezpartijisko Mārtiņu Bondaru (LRA), un šāds prezidenta solis partijām licis daudz ko pārdomāt.
Paredzams, ka piektdien R. Vējonis konkretizēs termiņu, līdz kuram gaida valdošo partiju vienošanos par kandidātu, kuram uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu. Taču lielāka skaidrība, visticamāk, būs tikai jau nākamajā gadā.