Tāda tagad ir pierobežas brigāžu palīdzība kaimiņiem. Taču sadarbību plānots veidot vēl plašāku - iespējams, jau nākamā gada sākumā pierobežas brigādes dosies palīdzēt kaimiņiem arī Igaunijas robežas pusē. Iecerēts, ka palīdzība starp Latviju un Igauniju būs abpusēja.
Latvija šobrīd ir ceļā uz starpvalstu līguma slēgšanu ar Igauniju, pēc Veselības ministrijas (VM) amatpersonu prognozēm, līgumu varētu slēgt šoruden. Tiesa, pirms tam vēl Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmums - jāpilnvaro veselības ministrs parakstīt šo līgumu.
Lai brauc tuvākie
Kā Dienai stāsta VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, jaunā kārtība varētu būt tāda - Igaunijas pierobežā esošās Latvijas brigādes, kuras būs brīvas un atradīsies tuvāk pacientam nekā igauņu brigādes, dosies uz izsaukumiem Igaunijā, ja pacienta dzīvība būs apdraudēta. Pacients būs ieguvējs, jo pie viņa brauks tuvākā brigāde. Brigāde pacientu nogādās visdrīzāk Igaunijā Valgas slimnīcā, kur pacienti var saņemt diennakts neatliekamo palīdzību. Tā atrodas dažu kilometru attālumā no Valkas brigāžu posteņa.
Ja Latvijas pacientam būs nepieciešama ātrā palīdzība pierobežā un tuvāka izrādīsies igauņu brigāde, tad tā dosies izsaukumā. Latvijas pusē tuvākā slimnīca ir Vidzemes slimnīca Valmierā, turp šobrīd visbiežāk Latvijas brigādes ved pacientus. Pašā Valkā neatliekamās palīdzības slimnīcas vairs nav.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Jana Rozenfelde Dienai saka - līgums uzlabos neatliekamās palīdzības pieejamību pierobežas zonā, jo īpaši neatliekamos gadījumos. «Ja, piemēram, Valgas ātrās palīdzības brigāde ir aizņemta un atkal tiek saņemts jauns izsaukums Valgā, tad atbilstoši līgumam iespējams lūgt Latvijas kolēģu palīdzību,» viņa stāsta un piebilst - Latvijas iedzīvotāji tāpat varēs izmantot igauņu kolēģu palīdzību. Tiesa, J. Rozenfelde saka - šādas neatliekamas situācijas nav ļoti biežas, taču galvenais, ka izdosies izglābt kāda dzīvību.
Ja dzīvība briesmās
NMPD vadītāja vietniece Renāte Pupele stāsta - starpvalstu sadarbība izpaudīsies divējādi. Pirmkārt, kā sadarbība ārkārtas situācijās, piemēram, ja noticis liels negadījums ar lielu cietušo skaitu pierobežā. Šādos gadījumos arī šobrīd palīdzība netiktu atteikta. Otra ir sadarbība ikdienas situācijās. «Taču tas attieksies tikai uz izsaukumiem, kas saistīti ar dzīvības apdraudējumu. Piemēram, ja pacients ir bezsamaņā, katra minūte ir no svara, tādēļ jābrauc tuvākajai brigādei,» stāsta R. Pupele. Brigāžu pierobežā gan neesot daudz ne Latvijā, ne Igaunijā, drīzāk nedaudz. R. Pupele tāpēc saka - šobrīd arī nevar apsolīt, ka pilnīgi katrā gadījumā ātrās palīdzības brigādes varēs izbraukt uz kaimiņvalsts izsaukumu. Ja Latvijā pacientam būs vajadzīga palīdzība, tad ātrās palīdzības brigāde primāri brauks pie viņa. «Bet, protams, ja ir brīva brigāde, piemēram, Valkā, tad var brigāde braukt uz izsaukumu Valgā,» stāsta R. Pupele.
Pagaidām vēl nav detalizēti noteikti abu valstu dienestu sadarbības jautājumi, piemēram, kādos gadījumos uz kuru slimnīcu pacienti tiks vesti, kādā valodā tiks rakstīta dokumentācija par pacientiem. Šobrīd tiek gatavota vienošanās starp abu valstu institūcijām, kas atbild par neatliekamo palīdzību.