To, ka situācija kompānijā ir nopietna, apliecina valdības slepenā sēdē šonedēļ lemtais lūgt auditorus pasteigties ar savu ziņojumu iesniegšanu, saīsinot šo termiņu no sākotnēji noteiktā 4. jūlija līdz Pirmsjāņu dienām. Nav izslēgts, ka vienīgais, ko valsts ar airBaltic varēs iesākt, ir pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas (52,6%), jo apjomīgiem ieguldījumiem valstij šobrīd naudas nav. Interesi par uzņēmumu izrādījusi Ķīnas lielākā privātā aviokompānija Hainan Airlines, arī B. Fliks minējis, ka būtu gatavs izmantot savas pirmpirkuma tiesības.
Flika laiks
Lūzums airBaltic dzīvē notika 2009. gada janvārī, kad uzņēmuma šefs B. Fliks par 14 miljoniem latu no skandināvu SAS Group atpirka 47,2% airBaltic akciju. Neilgi pirms darījuma B. Fliks dibināja SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas ir airBaltic privātais akcionārs arī šodien. 2010. gada decembrī pusi BAS akciju iegādājās ārzonās reģistrēts uzņēmums Taurus Asset Management Fund Limited, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns.
Vēlāk gan medijos vairākkārt izteikti minējumi, ka aiz ārzonas faktiski slēpjas vietējie uzņēmēji un politiķi. Šī gada maijā KNAB sāktajā kriminālprocesā, par ko sabiedrība uzzināja saistībā ar kratīšanām vairākos uzņēmumos un iestādēs, saistībā ar BAS izskanējis Saeimas deputāta Aināra Šlesera vārds. «Neesmu bijis un neesmu īpašnieks,» uz jautājumu par saikni ar airBaltic Dienai atbildēja A. Šlesers.
Darījumus par airBaltic akciju iegādi un attīstību finansējušas Latvijas krājbanka un tās īpašnieks Snoras, kas pieder Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Darījumu finansēšanai B. Fliks cita starpā ieķīlājis arī airBaltic preču zīmes, vēsta LETA.
Valsts - jaņos?
Kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku, B. Fliks nonāca visai duālā situācijā, kur kompānijas vadītāja intereses valstij daļēji piederošā aviokompānijā viņam bija jāsaskaņo ar savām akcionāra interesēm. Iespējams, tieši šī sēdēšana uz diviem krēsliem noveda pie tā, ka valsts kā akcionāra interešu ievērošanai B. Flikam atlika aizvien mazāk laika. Piemērs tam ir BAS apņemšanās sākt lidojumus no Viļņas, dibinot jaunu lidsabiedrību Lietuvā (pagaidām gan šādi lidojumi nav sākti, to termiņš tiek atlikts). Gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), gan toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) pērn aicināja B. Fliku izvēlēties - būt airBaltic vadītājam vai investoram citās lidsabiedrībās.
Pamatīgas galvassāpes valsts pārstāvjiem airBaltic sagādāja pagājušā gada augustā, kad atklātībā nonāca ziņas par 2009. gada decembrī veiktu darījumu, kurā airBaltic bija par aptuveni 9 miljoniem latu pārdevis B. Flika uzņēmumam BAS savu zīmolu un vēl piecas preču zīmes (airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi). Sekoja ilgas un neproduktīvas sarunas starp B. Fliku un Satiksmes ministriju (SM), kurās tika solīta drīza preču zīmju atdošana, taču tas tā arī nav noticis. SM savulaik vērtēja iespēju preču zīmes atpirkt, taču nesen satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pavēstīja, ka nepieļaus nodokļu maksātāju naudas tērēšanu preču zīmju atgūšanai, tās izdevīgā brīdī esot jāatpērk pašai aviokompānijai, ziņo LETA.
Viena akcionāra līgums
Vairāki ministri, kā arī premjers ne reizi vien asi vērsušies pret B. Fliku. Ja arī kādam ir bijusi vēlme airBaltic šefu atlaist, tam allaž pietrūcis tiesiska pamata. «Valstij neizdevīgais akcionāru līgums,» ir amatpersonu un politiķu ierastā atruna.
1995. gadā, kad starp Latviju un skandināvu SAS tika panākta vienošanās par aviokompānijas izveidi, Latvija slēdza investoram labvēlīgu līgumu, jo SAS finansēja šo darījumu, Dienai teica A. Šlesers. 2009. gadā B. Fliks kā airBaltic līdzīpašnieks saņēmis šo līgumu mantojumā, un, pēc viņa paša teiktā, līgums 15 gadu laikā faktiski neesot mainījies, ziņo LETA. Un šeit sākas pretrunas. Piemēram, A. Šlesers pastāv uz to, ka 2009. gadā līgumu no Latvijas interešu viedokļa esot izdevies uzlabot, turpretim viņa politiskie oponenti apgalvo, ka, pārslēdzot līgumu, situācija esot pasliktināta. Arī U. Augulis, komentējot nesen izskanējušo informāciju par situāciju airBaltic, atsaucās uz akcionāru līgumu. Viedokļi atšķiras arī par līguma tālāko likteni - 2010. gada aprīlī, kad valdība nolēma airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 15,6 miljonus latu, vienlaikus tika dots uzdevums SM izmainīt akcionāru līgumu, lai nodrošinātu lielāku kontroli uzņēmumā. Cik var noprast, līgumā ir ieviestas dažas korekcijas, bet būtisku uzlabojumu valstij tas nav devis.
Vērtējot iespējas lauz šo līgumu, ekonomists Tālis Linkaits (savulaik airBaltic padomes loceklis) saka, ka tas būtu iespējams, tikai vienojoties ar B. Fliku. Savulaik ir bijusi iespēja noslēgt valstij labvēlīgāku līgumu, taču šī iespēja nav izmantota.
AirBaltic akcionāru līgums nekad nav ticis publiskots (premjers savulaik lūdza BAS piekrišanu publiskošanai, taču atbildi nesaņēma), arī pēc V. Dombrovska iniciatīvas veiktās līguma pārbaudes Ģenerālprokuratūrā rezultāti sabiedrībai izpausti netiek.