Tolaik vēl nebija Reemigrācijas plāna, kas varbūt dažiem tautiešiem ārvalstīs tagad saistās ar cerībām. Atslēgas vārdiem šajā plānā ir jābūt «darba vietas un konkurētspējīgs atalgojums», uzskata Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņaprāt, plānu vajadzēja veidot no divām daļām - kā veicināt cilvēku atgriešanos un kā nepieļaut Latvijas iedzīvotāju turpmāku aizbraukšanu. «Visu nosaka attieksme. Jautājums ir, vai cilvēks, kas vēlas atgriezties, jūt, ka viņš savai valstij ir vajadzīgs,» uzskata A. Jaunsleinis.
Dzimtas māju dēļ palika
Valmierietis J. Jurjāns šajos divos gados nav jutis, ka valsts patiešām gaidītu savējos atgriežamies. Viņam vairākkārt bijusi doma vēlreiz braukt projām no Latvijas. Atturējis tikai īpašums - dzimtas mājas. Tieši vectēva māja bija viens no motīviem, kāpēc J. Jurjāns atgriezās, jo tām vajadzēja saimnieku. Kad piedzima dēls Mārtiņš, vecāki vēlējās, lai viņš aug savā valstī, kas bija otrs iemesls. Tagad cilvēki aizbraucot ne tikai kredītsaistību dēļ, daļai ir svarīgi sev nodrošināt vecumdienas, nostrādājot svešumā līdz pensijai. Nepieciešamais valsts atbalsts, viņaprāt, būtu izsakāms vienā teikumā - darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu un visu nodokļu nomaksu.
Pirms aizbraukšanas J. Jurjāns strādāja Valmieras apstākļiem labu darbu - bija tirdzniecības pārstāvis kādā vācu uzņēmumā. Arī tagad J. Jurjāns ir tirdzniecības pārstāvis, bet tikai citā kompānijā. Ne valsts, ne pašvaldība viņam nav palīdzējusi. Darbs atrasts ar labu paziņu palīdzību. «Es centos pats visu izdarīt. Neesmu lasījis Reemigrācijas plānu, bet domāju, ka cilvēki var paļauties tikai paši uz sevi. Neviens taču netic tam, ko valdība stāsta,» tagad Dienai sacīja J. Jurjāns. Šķita interesanti minēt, ka to saka cilvēks, kura bērnības draugs ir tagadējās valdības ministrs - no viņa ieraksta sociālajā tīklā Twitter pirms pāris gadiem Diena uzzināja par J. Jurjāna atgriešanos. Šī pazīšanās nav likta lietā, taču tagad sarunas beigās J. Jurjāns piebilst - tie aizbraukušie, kas bērniem dod latviskus vārdus, savās domās vēl ir Latvijā, «bet tie, kuri izvēlas internacionālus vārdus, jau ir tendēti uz iekļaušanos tajā sabiedrībā».
Piedāvā informāciju
Diena lūdza vairākām ministrijām raksturot, ko tās Reemigrācijas plāna ietvaros var piedāvāt cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties. Šī informācija bija pārāk vispārināta, diezgan attālināta no konkrēta cilvēka un nebija viegli uztverama. Labklājības ministrija dažādos avots piedāvā ziņas par darba tirgus iespējām. Nodarbinātības valsts aģentūra interneta vietnē sniedz informāciju par vakancēm Latvijā, kā arī atbild uz ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo jautājumiem, sniedz cilvēkiem konsultācijas.
No 4. maija īpaša sadaļa Tautiešiem ārzemēs ir arī Ārlietu ministrijas (ĀM) interneta mājaslapā, Dienai pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). Mājaslapā pieejamais ceļvedis sniedz izziņas materiālu, kas var interesēt tautiešus ārvalstīs. Ministrija arī plāno veidot datubāzi, lai cilvēki ārpus valsts varētu savstarpēji sazināties, izmantojot sociālos tīklus. ĀM galvenais uzdevums ir uzturēt saikni ar diasporu, sniegt nepieciešamo palīdzību un informāciju, sacīja ministrs. Viņš minēja pašvaldību lielo lomu tautiešu reemigrācijā, uzsverot ministrijas labo sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS).
LPS priekšsēdētājs A. Jaunsleinis gan uzskata, ka plāns bez tā īstenošanai piešķirta finansējuma nebūs efektīvs. Lai cilvēki nebrauktu projām un būtu motivēti atgriezties, viņiem ir vajadzīgs darbs un arī dzīvoklis. Tas ir jautājums, vai jaunās ģimenes spēj paņemt kredītu mājokļa iegādei. Papildu finansējums būtu jāpiešķir pedagogiem, kuriem skolās jāstrādā ar atbraucēju bērniem, lai viņi varētu integrēties latviešu skolās, uzskata A. Jaunsleinis. Valsts atbalsts būtu vajadzīgs arī uzņēmējdarbības uzsākšanai. Pašvaldība var sniegt praktisku padomu un palīdzību, bet tā esot tikai puse no vajadzīgā.
Laukos svarīga zeme
Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) pats nesen atgriezās no Anglijas, kur bija apciemojis dēla ģimeni. Otrs dēls un meita ir Latvijā. «Anglijā ir daudz dundadznieku, bet viņi ir Latvijas patrioti - ja šeit būtu darbs, brauktu mājās,» stāsta G. Laicāns. Viņa vadītā pašvaldība veido datubāzi, kurā atrodamas ziņas par aptuveni 30 novada ģimenēm, kas aizbraukušas. Ja parādītos kāda darba vieta, varētu uzreiz informēt. Nelielā pašvaldībā tādu datubāzi veidot neesot grūti - kaut uz ceļa satiekot var cilvēkiem pavaicāt, kur viņa meita vai brālis strādā. Vasarā, iespējams, tiks rīkots saiets, uz kuru aicinās aizbraukušos, lai izzinātu, vai viņi vēlas atgriezties un kāda palīdzība būtu nepieciešama.
Rūjienas novadā savējie no citurienes ierodas uz pilsētas svētkiem, kur ir arī iespēja tikties ar uzņēmējiem, teica Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija). Viņš minēja konkrētu piemēru, kad novada vadība varēja piedāvāt vienam aizbraucējam uzņēmējdarbības uzsākšanai pamestu pašvaldībai piederošu ēku, kurai bija piegulošā zeme. Šis cilvēks atgriezās un tagad nodarbojas ar aitkopību. Taču G. Gladkins saskata apgrūtinājumu, kas liegs iegūt zemi tiem, kuri varbūt vēlētos braukt mājās un nodarboties ar lauksaimniecību. Runa ir par pirmpirkuma tiesībām, kuras uz zemi plānots noteikt ražojošajiem lauksaimniekiem. Svešumā mītošie varētu neatbilst arī citiem kritērijiem, kas zemes iegādē noteikti pirmpirkuma tiesību pretendentiem. Par Reemigrācijas plānu skaļi runā, bet praktiskus atvieglojumus pašvaldībai savējo sagaidīšanai mājās Rūjienas mērs neredz.
Rucavas novadā biedrība Domā līdzi ir izveidojusi vietējo radio, kuru internetā var klausīties arī tautieši ārpus valsts. Tajā vairāk tiek translēti kultūras pasākumi vai vēlēšanu diskusijas, stāstīja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. Uz vaicāto, ko pašvaldība varētu piedāvāt cilvēkiem, kuri vēlas braukt mājās, viņa nosauca vairākas vakances, piemēram, novadam nepieciešams jurists, policists un vēl daži speciālisti. Rucavā vēl var piedāvāt vietu bērnudārzā, brīvpusdienas skolā visu klašu skolēniem, arī dzīvokļu rinda neesot gara. Novadā atgriežoties arī tie, kuri bija aizbraukuši uz Rīgu un citām lielajām pilsētām, stāstīja pašvaldības vadītāja.