Izskatās, rietumvalstu un Krievijas savstarpējo sankciju atcelšana tuvākajā laikā nenotiks - tā var rezumēt uzņēmēju reakciju uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem Ukrainas pilsētā Mariupolē, ar tiem saistītajiem Eiropas Savienības (ES) paziņojumiem un Maskavas attieksmi pret notikušo. Mariupoles apšaude un tās ietekme uz rietumvalstu un Krievijas attiecībām pat tiem biznesa vides pārstāvjiem, kuri nesen pieļāva, ka tūlīt, tūlīt sankcijas tiks atceltas un atjaunosies pragmatiska ekonomiskā sadarbība, parādīja, ka tik vienkārši nebūs, tāpēc nevar ar preču pilnām noliktavām gaidīt brīnumu, bet jādomā par jauniem eksporta tirgiem.
Ne mazums ir tādu Latvijas uzņēmēju, kuri to saprata jau pērn un mērķtiecīgi sāka jaunu eksporta virzienu apguvi. Rezultātā mainījies skatījums uz vairākām valstīm. Piemēram, pirms pāris gadiem Latvijas sabiedrībai Ķīna saistījās ar lētu preču importu, diskutablu demokrātijas līmeni politiskajā vidē un nelielu skaitu ķīniešu ieceļotāju. Savukārt pēdējā laikā Ķīna tiek minēta kā Latvijai būtisks eksporta tirgus (to norādījuši gan pārtikas ražošanas uzņēmumu vadītāji, gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs), turklāt to, ka kravas no Ķīnas var būt alternatīva Krievijas kravām, atzinis satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Par aktualitāti kļūst arī ekonomiskā sadarbība ar citām Āzijas valstīm.
Tagad, kad Latvijas uzņēmumiem un līdz ar to valstij kopumā - jo uzņēmumu grūtības nes līdzi bezdarba draudus, kas palielina sociālo spriedzi, - vitāli svarīga kļūst jaunu eksporta tirgu apguve, ļoti būtiska ir valdības un privātā sektora sadarbība. Protams, neviens loģiski domājošs cilvēks negaida, ka mūsu politiķi nodrošinās Latvijas precēm stabilu noietu citas valsts veikalos, jo saprot, ka pircēji savā domāšanā ir neatkarīgi un pērk to, ko uzskata par cenas ziņā adekvātu un kvalitatīvu. Tomēr tieši valsts amatpersonas var pavērt durvis, pa kurām uzņēmējiem doties apgūt jaunus eksporta tirgus.
Vēl viens virziens, ar kuru saistās Latvijas uzņēmēju cerības palielināt eksportu, ir ES iekšējais tirgus. Lai tas izdotos, arī vajadzīga politiķu un privātā sektora sadarbība. Tādi pasākumi kā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāns un Eiropas Centrālās bankas lēmums par obligāciju 60 miljardu eiro apmērā iegādi katru mēnesi līdz nākamā gada beigām vērtējami kā aicinājums ikvienas dalībvalsts, protams, arī Latvijas, valdībai nopietni domāt par ekonomiskās attīstības veicināšanu.